Rīgas apgabaltiesa šonedēļ pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā jaunietis Mārtiņš Grīnbergs apsūdzēts par karošanu "Islāma valsts" rindās, piespriežot viņam sešus gadus un astoņus mēnešus ilgu ieslodzījumu, informēja tiesā.
Ar šo tiesas lēmumu ir atcelts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru Grīnbergam tika piespriests četrus gadus ilgs ieslodzījums. Tagad apgabaltiesā lieta atkārtoti nonāca pēc tam, kad šī gada 22.maijā Augstākā tiesa (AT) atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Grīnbergam tika piespriests desmit gadus un trīs mēnešus ilgs ieslodzījums.
Tiesā skaidroja, ka Grīnbergs atzīts par vainīgu par Krimināllikuma 89.1 panta otrās daļas pārkāpumu jeb piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Savukārt viņš attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 77.1 panta par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, ņemot vērā AT 22.maija lēmumā izteiktos šī likuma panta tulkojumus.
Rīgas apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā vēl būs iespējams pārsūdzēt AT. Plānots, ka pilnais Rīgas apgabaltiesas nolēmums lietas dalībniekiem būs pieejams 18.decembrī.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pērn novembrī Grīnbergam piesprieda desmit gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu. Ar šo apgabaltiesas spriedumu tika atcelts pirmās instances spriedums, ar kuru Grīnbergs tika attaisnots par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos, bet notiesāts par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, tiesai viņam piespriežot četru gadu cietumsodu par to.
Pirmās instances tiesā prokurore apsūdzēto gan lūdza sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu. Spriedumu jaunietis pārsūdzēja, protestu iesniedza arī prokuratūra, lai gan apsūdzētais jaunietis savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Pēc otrās instances tiesas sprieduma nolasīšanas Grīnbergs pauda, ka neuzskata šo spriedumu par godīgu, skaļi proklamējot, ka tiesas spriedums ir valsts korumpētības pazīme un ka "īstie teroristi ir valsts".
Grīnbergs savā pēdējā vārdā paziņoja, ka vairs netic islāmam un tā vietā ir pievērsies kristietībai. Grīnbergs norādīja, ka pats brīvprātīgi atgriezies Latvijā, pieprasot deportāciju no Turcijas, tādējādi riskējot ar savu dzīvību. Tāpat viņš norādīja, ka ir sadarbojies ar Somiju, palīdzot cīnīties ar starptautisko terorismu.
Apsūdzētais mudināja mīkstināt viņam piemēroto sodu, norādot - ja tiktu atbrīvots, viņam būtu vairāk iespējas palīdzēt sabiedrībai, stāstot savu stāstu un atgādinot, kādas briesmas var radīt pievienošanās teroristiskām organizācijām. Apsūdzētais vairākkārtīgi apgalvoja, ka ne reizi nav šāvis ar ieroci uz cilvēkiem vai pat tēmējis pret kādu.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.
Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma "Daesh" pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka jaunietis esot no Brocēniem, labi pratis angļu valodu, daudz laika pavadījis internetā un, mācoties 12.klasē, reģistrējies vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem.
Jaunietis intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojis, ka uz Sīriju devies, jo viņu aizrāvusi islāma kalifāta ideja un viņš "meklējis patiesību". Jaunietis esot domājis iesaistīties islāma valsts veidošanā kā civilists, nepiedaloties karadarbībā, viņš esot vēlējies palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Jaunietis apgalvojis, ka, vēl Latvijā esot, neesot apjautis teroristu nežēlību, lai arī tā plaši tika aprakstīta masu medijos.