AM: Latvijas aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama
Aizsardzības ministrija (AM) rosina visām ministrijām līdz nākamā gada augustam sagatavot priekšlikumus par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.
AM sagatavojusi desmit lappušu garu informatīvā ziņojuma "Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā" projektu, kuru nākamnedēļ, 10.decembrī, skatīs Ministru kabineta komitejā.
Ziņojuma projektā skaidrots, ka Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīdapdraudējumu šķautnes. "Latvijas valsts aizsardzībai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, noturībā pret ārējo ietekmi, kā arī spējā pretoties. Šim nolūkam ir jāpielāgo valsts aizsardzības sistēma, lai tā balstītos iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā, kā arī visas sabiedrības atbildīgā attieksmē pret valsti un tās drošību," teikts ziņojumā.
AM uzsver, ka visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas dažkārt tiek saukta arī par totālo aizsardzību, ir plašāks koncepts, un tās mērķis ir nodrošināt visu valsts sektoru aizsardzību un sagatavotību krīžu pārvarēšanai. Šādas vai līdzīgas sistēmas darbojas arī citās pasaules valstīs, kā, piemēram, Somijā, Šveicē, Singapūrā un citviet, taču Latvija nevar akli pārņemt citu valstu pieredzi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē, jo pastāv atšķirīga ģeopolitiskā situācija, proti, Latvijā pastāv vēsturiski izveidojusies Krievijas ietekme iekšpolitikā un Latvija ir NATO dalībvalsts.
Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un AM koordinējot šo procesu, ziņojumā uzsver ministrija.
Ziņojumā minēts, ka Latvijas militārā aizsardzība tostarp balstās psiholoģiskā gatavībā pretoties okupācijas varai un savlaicīgi stiprināt vājākos pretošanās ķēdes posmus. Tā paredz visas valdības un sabiedrības iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā.
"Pretošanās metožu izmantošana armijā ir viens no valsts aizsardzības veidiem, jo pastāv risks krīzes vai militārā konflikta gadījumā zaudēt likumīgās varas kontroli pār daļu vai visu Latvijas teritoriju. Savlaicīga infrastruktūras izbūve, paredzot tās divējādu izmantojumu krīzes vai konflikta laikā, ir atbildīga pieeja, plānojot un izstrādājot valsts aizsardzības un pretošanās modeļus," skaidrots ziņojumā.
AM uzskata, ka valsts pārvaldes institūcijām jāpiedāvā sabiedrības pašorganizēšanās modeļi, kas balstītos brīvprātībā un vēlmē iesaistīties krīzes un kara pārvarēšanas pasākumos nacionālā un pašvaldību līmenī. Tas paredz arī atsevišķu valsts pārvaldes institūciju iniciatīvu izstrādāt šādus modeļus.
Ministrija arī uzskata, ka katru gadu izlases veidā jānodrošina aizsardzības mācību kurss dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem - sabiedrības domu līderiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO pārstāvjiem un citiem. Šāds kurss ministrijas ieskatā dažu nedēļu garumā veicinātu sabiedrības pārstāvju izpratni par valstī notiekošajiem procesiem aizsardzības nozarē.
AM arī norāda, ka jau no sākumskolas jāveicina atbildīgās attieksmes veidošanos pret Latviju kā valsti, pret Latvijas iedzīvotājiem un valsts drošību. Tas paredz kritiskās domāšanas attīstību, patriotisko audzināšanu, kā arī darbu ar skolotājiem konkrēto kompetenču veicināšanai skolēnos. Jau šogad aizsāktā valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās ir pirmais solis tam, lai koordinēti un visaptveroši strādātu pie šādas atbildīgās attieksmes veidošanas, piebilsts ziņojumā.
Attiecībā uz tautsaimniecības noturību pret krīzēm AM uzskata, ka jāparedz nacionālo rezerves krājumu veidošana pirmās nepieciešamības precēm, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju darbību vismaz triju nedēļu laikā pēc krīzes iestāšanas. Tāpat jāizveido nepieciešamo preču saraksts, kuru izplatīt iedzīvotājiem, lai viņi varētu savlaicīgi sagatavot personīgos krājumus krīzes gadījumiem. Šādām personīgajām rezervēm vajadzētu nodrošināt iedzīvotāju iztiku vismaz vienas nedēļas garumā autonomā režīmā.
Tāpat skaidrots, ka iedzīvotāju finansiālo drošību veido darba devēju spēja nodrošināt uzņēmumu darbību arī krīzes un kara gadījumā. "Latvijas uzņēmumiem jārūpējas par savu nodarbināto drošību krīzes un kara laikā, savukārt Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk par 250 cilvēkiem, jānodrošina uzņēmuma pamatfunkciju darbība krīzes un kara gadījumā, turpinot valsts ekonomikas funkcionēšanu, nepieciešamo preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu," uzsvērts ziņojumā.
AM uzskata, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzdevumi jāveic īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Laikā no 2019. līdz 2021.gadam AM rosina pilnveidot militārās spējas, proti, attīstīt armiju, Zemessardzi, rezerves karavīru apmācību. Tāpat šajā termiņā jāiekļauj pasākumi sadarbības sekmēšanai starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, piemēram, vietējās ražošanas attīstība, dažu NBS atbalsta funkciju nodošana civilajam sektoram, sabiedrības pārstāvju apmācība. Īstermiņā AM arī saredz valstiskuma pamatu pasniegšanu skolās, sabiedrības izglītošanu un psiholoģisko aizsardzību.
Tāpat jāizveido tautsaimniecības preču rezerves krājumus, kā arī jāveic pasākumus ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzīvotāju labklājības nosargāšanai.
Vidējā termiņā, proti, laikā no 2021-2024. gadam AM ieskatā jāturpina veikt iepriekš minētie uzdevumi, kā arī nacionālajā un pašvaldību līmenī jāizveido lēmumu pieņemšanas mehānisms, lai koordinētu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas gatavību reaģēt uz iespējamām krīzēm.
Ilgtermiņā - pēc 2024.gada - AM rosina turpināt pildīt visus iepriekš minētos uzdevumus, kā arī izveidot "partnerības institūtu", kas satuvinātu valsts pārvaldes institūcijas, NBS un privātā sektora pārstāvjus, lai sniegtu pakalpojumus un kopīgi darbotos valsts aizsardzības funkciju plānošanā un nodrošināšanā.
Ņemot vērā minēto, AM rosina tās vadībā izveidot starpinstitūciju darba grupu visaptverošas aizsardzības sistēmas izstrādei un nepieciešamās rīcības formulēšanai tās ieviešanā.
Visām ministrijām, Valsts kancelejai, Pārresoru koordinācijas centram jāizvērtē rīcība un problēmas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā savās atbildības jomās. Iesaistītajām pusēm savs izvērtējums un priekšlikumi par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu AM jānosūta līdz 2019.gada 1.augustam, rosina AM.