Jaunu fotoradaru šogad nebūs

Fotoradaru ieviešana Latvijā tiek plānota jau vairākus gadus. Bija paredzēts, ka šopiektdien beidzot noslēgsies iepirkumu konkurss, lai jau rudenī fotoradarus varētu reāli likt lietā. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pauž bažas, ka uzvarētājs tik drīz tomēr nebūs zināms, tāpēc elektroniskie ātruma pārsniedzēju ķērāji visticamāk sāks darboties tikai no nākamā gada.

IeM valsts sekretāre un iepirkumu konkursa vadītāja Ilze Pētersone Neatkarīgajai atklāj galvenos iemeslus, kāpēc konkurss aizkavējies. "Visiem pretendentiem ir ļoti detalizēti jautājumi, kas saistīti ar viņu un valsts atbildību šajā projektā. Šāds iepirkums, kur visi izdevumi ir uz privātā uzņēmēja pleciem, Latvijā notiek pirmo reizi, tāpēc arī process notiek tik gausi. Vienai firmai laikam nepatika atbildes, un tā ir iesniegusi pārsūdzību par konkursa kārtību, kas visu aizkavē vēl vairāk," stāsta I. Pētersone. Viņa uzsver, ka nolikums ir izstrādāts tik smalki, lai valsts iegūtu jaunākās tehnoloģijas, kas būs derīgas arī pēc vairākiem gadiem. Ņemot vērā ieilgušo procedūru, arī pašu fotoradaru uz ceļiem šogad nebūs. "Pagaidām arī likumdošana nav līdz galam sakārtota. Aizvakar tautsaimniecības komisija pieņēma nepieciešamos grozījumus ceļu satiksmes likumā, taču otrais lasījums notiks tikai rudenī. Tas nozīmē, ka ieviest radarus praksē varēsim gada beigās vai nākamgad. Prognozēt to pagaidām vēl neņemos," saka L. Mūrniece. Kā pozitīvo šajā kavēklī viņa min faktu, ka pašlaik valsts ir tikai ieguvēja, jo tā neko neiegulda un neko nezaudē.

Ilgi diskutēts par peļņas sadalījumu starp valsti un privāto uzņēmēju, taču atbildes uz šo jautājumu pagaidām nav. "Uzņēmējiem šīs izmaksas būs miljonos, tāpēc arī līguma termiņš, kā arī procentuālais sadalījums no soda naudām ir viens no konkursa kritērijiem. Saprotams, ka firma vēlēsies ne tikai atpelnīt ieguldījumus, bet arī nopelnīt," norāda I. Pētersone.

Pašlaik Latvijā darbojas četri fotoradari un uzstādītas arī brīdinošas zīmes. Iekšlietu ministre ir gandarīta, ka ceļa zīmes radījušas iespaidu, ka daudzi radari jau ir iegādāti, un tādējādi kādam likušas padomāt par ātruma nepārsniegšanu.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.