Ziemas autovadīšanā traucē vecie grābekļi
Bez līķiem pārdzīvota pirmā īstā ziemas braukšanas nedēļa, taču autoavāriju skaits tajā dubultojās, un pie vainas divi apstākļi – mašīnas nebija tehniski sagatavotas, kā arī braucēji vēl nav pieraduši pie vājākas saķeres.
Satiksmes negadījumu statistikā precīzi ieraugāma diena, kad iestājās mīnusi un uzsniga. Svētdien, 25. novembrī, visā valstī tika reģistrēti tikai 55 ceļu satiksmes negadījumi. Bet pirmdien jau precīzi divtik - 110 avārijas. Otrdien laiks vēl vairāk pasliktinājās un reģistrētas 133 avārijas. Savukārt turpmākajās dienās stabilizējās zem simta. Labi, ka nebija bojāgājušo, taču cietušo skaits arī dubultojās, sasniedzot pat divus desmitus.
Autosportistam un Drošas braukšanas skolas dibinātājam Artūram Priedniekam par šo statistiku ir divi secinājumi. Pirmkārt, novembris bija silts, un cilvēki līdz pēdējam brīdim gaidīja obligāto ziemas riepu apaušanas datumu - 1. decembri, lai taupītu gumiju, kas ziemas riepām ir mīkstāka. Bet ziema atnāca dažas dienas agrāk, līdz ar to daudzas mašīnas nebija tehniski sagatavotas. Šļūkāja pa pilsētu ielām, ceļiem un brauca viena otrai virsū. Otrs aspekts ir prasmes, jo pat ar labām ziemas riepām nedrīkst braukt tāpat kā vasarā. «Daudzi nespēj pārslēgties un pielāgoties tam, ka ceļš ir slidens. Taču saķere ziemā ir vājāka un jebkura kustība, jebkurš manevrs jāizpilda līganāk,» skaidro drošas braukšanas eksperts. Lai gan ziemas ir bijušas arī pērn un aizpērn, tomēr katra sezona sākas ar šādām braukšanas grūtībām. Cilvēki laikus nepadomā par riepām un nemaina braukšanas stilu. Vai arī iekrīt otrā galējībā, proti, brauc tik piesardzīgi, ka pilsētā ievērojami pieaug sastrēgumi. Šī nedēļa ir siltāka, bet naktīs piesalst, uz ceļiem var veidoties melnais ledus. Tātad jāuzmanās pat vairāk, nekā braucot pa kupenām.
Neraugoties uz ziemas sezonas iestāšanos, autovadītāji joprojām grēko ar ātruma pārsniegšanu, un pat slidenās dienās ceļu policisti pieķer simt un vairāk pārkāpēju. Fotoradari vēl daudz vairāk. Un arī pašu fotoradaru šī gada laikā ir kļuvis vairāk. Ceļu satiksmes drošības direkcija paziņojusi, ka uz Latvijas ceļiem uzstādīts pagaidām pēdējais satiksmes drošības plānā paredzētais stacionārais fotoradars. Kopā tātad ir apaļš 100.
Šie ātruma kontroles rīki pilnībā pierādījuši savu efektivitāti, jo ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši cilvēki, par 45%. Savukārt tādu negadījumu, kuros cilvēki būtu gājuši bojā saistībā ar pārsniegtu ātrumu, radaru tuvumā nav vispār. Tas apliecina, ka ātruma disciplīnai uz ceļiem ir liela nozīme, un šajā virzienā uzraugošās institūcijas domā strādāt tālāk. Neatkarīgā jau vēstīja, ka drīzumā Latvijā mēģinās ieviest pavisam jauna veida ātruma kontroles sistēmu, mērot mašīnu vidējo braukšanas ātrumu noteiktā ceļa posmā.
Pie parastajiem radariem daudzi autovadītāji nobremzē, bet, izbraucot no to uztveramības zonas, turpina pārkāpt ātruma ierobežojumus. Ja mērīts tiek vidējais ātrums, atbilstoši konkrētajiem ātruma ierobežojumiem nākas braukt garā ceļa posmā vai jāstājas malā, ja nav vēlmes maksāt sodus. Šāda sistēma jau efektīvi darbojas kaimiņvalstī Lietuvā.
Pie mums pirmais šāda veida pilotprojekts tiks īstenots uz Tīnūžu-Kokneses šosejas. Savukārt nākamais kandidāts pēc plānotā remonta būs Jūrmalas šoseja, pa kuru sistemātiski nēsājas dārgo zīmolu mašīnas.