Ja strauji nemainās apstākļi, kādos top Alda Gobzema valdība, ātrākais, kad Saeima varētu par to balsot, pretēji iepriekš premjerministra amata kandidāta teiktajam, ka valdība uz balsojumu Saeimā tiks virzīta jau rīt, ir 11. decembris. Valdības veidošanas procesā atkal neliela pauze.
Otrdien, pēc amatu sadalīšanas starp partijām, A. Gobzems paziņoja, ka valdības apstiprināšanu Saeimā virzīs jau piektdien. Trešdien pa dienu bija paredzētas divpusējas tikšanās, bet vakarā visu iesaistīto politisko spēku tikšanās, taču pēdējā tika atcelta.
A. Gobzemam saskaņā ar Valsts prezidenta noteikto termiņu valdības modelis ar Saeimas vairākuma atbalstu jāspēj uzrādīt ne vēlāk kā 10. decembrī. Ministru kabineta iekārtas likums nosaka, ka pirms balsojuma Saeimā premjerministra amata kandidātam Saeimas prezidijā un Valsts prezidentam jāiesniedz topošās valdības deklarācija, kuru parakstījuši visi pieaicinātie ministri, bet, ņemot vērā, ka Valsts prezidents skaidri pateicis, ka šonedēļ ar partijām tikties negrasās, A. Gobzema iecere par valdības apstiprināšanu Saeimā jau šonedēļ nerealizēsies. Turklāt šādam balsojumam nepieciešams sasaukt ārkārtas sēdi, kuru var sasaukt tikai 24 stundu laikā pēc šāda iesnieguma saņemšanas
A. Gobzems skaidro - lai vienotos par atbildības jomu sadalījumu un politiķiem, kuriem uzticēt konkrētas ministrijas, nepieciešamas vēl neformālas konsultācijas. Vienlaikus viņš paziņoja, ka viņa valdības modelī iesaistīto partiju sastāvs netiks mainīts. Tajā joprojām atrodas piecas partijas - KPV LV, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Jaunā Vienotība. Mainīt varētu vienīgi personas, kurām uzticēt ministriju vadību.
Valsts prezidenta nominētais premjerministra amata kandidāts atzina, ka nav aizmirsis konservatīvo pausto ultimātu, ka tie nav gatavi strādāt vienā valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību. Taču viņš aicināja konservatīvos dzēst savas sarkanās līnijas. «Kas ir svarīgāk, īstenot savus darbus no pozīcijas vai ieturēt savas līnijas,» retoriski jautāja potenciālais Ministru prezidents.
Trešdien, tiekoties ar Nacionālās apvienības Saeimas frakciju, A. Gobzems esot sapratis, ka Nacionālā apvienība ir gatava atbalstīt arī 53 mandātu valdību. Šāds modelis būtu iespējams, ja A. Gobzems pakļaujas konservatīvo spiedienam un no pašreizējā modeļa izslēdz Zaļo un zemnieku savienību.
ZZS gan raida signālus, ka tā ir ļoti konstruktīvs un uzticams A. Gobzema valdības posms. Tā Edgars Tavars, kas pārstāv ZZS veidojošo Latvijas Zaļo partiju, paziņojis, ka atsakās no sākotnējās nominācijas zemkopības ministra amatam un nodod to Armandam Krauzem, kas pārstāv otru ZZS stūrakmeni - Latvijas Zemnieku savienību. Šādu lēmumu E. Tavars pieņēmis, lai abām ZZS veidojošajām partijām A. Gobzema valdībā būtu pa vienam ministram. Zaļie savu ministra portfeli valdības modelī saglabāja līdz ar Raimonda Bergmaņa virzīšanu aizsardzības ministra amatam.
Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar A. Gobzemu atkārtoja apvienības līdz šim pausto, ka valdībai jābūt stabilai un rīcībspējīgai. Ja koalīciju veidotu tās piecas partijas, kas pašlaik piedalās sarunās, tad var turpināt diskusiju gan par deklarāciju, gan atbildības jomu sadali.
Vērtējot A. Gobzema piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu, R. Dzintars sacīja, ka tas nav tāds, par kuru nebūtu iespējamas turpmākas diskusijas. Tomēr viens pret vienu šāda piedāvājuma akceptēšanu apvienība diez vai saskatītu kā iespējamu. Tomēr lēmumi šajā jautājumā jāpieņem tad, kad būs skaidrs valdības sastāvs, R. Dzintara teikto atreferē LETA.
