Pensiju izmaiņas gaida virzību uz valdību
Vēl apmēram divas nedēļas Labklājības ministrijai (LM) nepieciešamas, lai apkopotu iedzīvotāju viedokļus par sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni. Vai tieši tad uz valdību dosies arī konkrēti priekšlikumi likuma izmaiņām, to Neatkarīgajai ministrijā vēl nevarēja pateikt. Visticamāk, būs nepieciešama politiska vienošanās starp vadošajām partijām.
Tiesa, kā Neatkarīgajai pirms vakardienas valdības sēdes apgalvoja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), koncepcija un apkopotie sabiedrības viedokļi uz valdības sēdi varētu tikt virzīti jau nākamnedēļ.
Šīs koncepcijas mērķis ir veikt izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai tā būtu stabila. LM prognozē: būtiski palielinoties vecu cilvēku īpatsvaram, palielināsies demogrāfiskās slodzes līmenis, 2060. gadā iedzīvotāju īpatsvaram virs darbspējīgā vecuma sasniedzot jau 32,2%, savukārt darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam nokrītoties līdz 54%. Par LM izstrādāto koncepciju sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei un ilgtermiņam cilvēki varēja izteikties ministrijas mājaslapā, aizpildot anketu, tomēr, kā liecina LM informācija, iedzīvotāju atsaucība nav bijusi ļoti liela. "Taču ieteikumi tiks izvērtēti un iekļauti koncepcijā. Ar tiem iepazīstinās gan sociālie partneri, gan valdība," sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tālāk tiks lemts par koncepcijas turpmāko attīstību, un, tā kā visi koncepcijā iekļautie jautājumi ir politiski jūtīgi, saistīti ar budžeta izdevumiem un skar visu sabiedrību, pirms konkrētu priekšlikumu izmaiņām likumos virzīšanas uz valdību noteikti tiks apspriesti valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē.
Tiesa, valdībā šādu ziņojumu vajadzēja iesniegt jau 30. jūnijā. Pagājušās nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece atzina, ka LM lūgs pagarinājumu šīs koncepcijas iesniegšanai, un tas varētu notikt jūlija otrajā pusē.
Ministrijā Neatkarīgajai apstiprināja, ka parasti koncepcijām seko konkrēti priekšlikumi izmaiņām likumos, un tas ir minēts arī šajā dokumentā, tomēr pagaidām tādi attiecībā uz šo tēmu nav izstrādāti. "Vēl nevaram pateikt, kad tas būs," atzina LM speciāliste Ilona Jurševska.
Koncepcijā skarti vairāki nozīmīgi jautājumi ne tikai attiecībā uz pensionāriem, bet uz sabiedrību kopumā. Vislielākais atbalsts no sabiedrības puses, vismaz ne klajš noraidījums, ir priekšlikumam par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem. To piedāvāts darīt pakāpeniski, sākot no 2016. gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021. gadā sasniedzot 65 gadus. No ekonomiskā viedokļa, pensionēšanās vecuma paaugstināšanas sākuma gads arī varētu būt 2014. gads, taču 2016. gads izvēlēts, gan lai nesamērīgi neaizskartu kādu no iedzīvotāju vecuma grupām, gan ņemot vērā prognozēto ekonomisko atveseļošanos un bezdarba samazināšanos, kā arī lai tiktu noteikts pietiekami garš pārejas periods, norāda LM. Otrs priekšlikums, kas saņēmis arī sociālo partneru nedalītu atbalstu, bet, kas tiek skeptiski uztverts no Finanšu ministrijas, ir ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu – pensiju piemaksu un vecāku pabalsta – apmaksu pārcelt no sociālā uz pamata budžetu. LM to rosina darīt jau no nākama gada, tātad jaunā budžeta ietvaros jāvienojas par to, kā rīkoties. U. Augulis vairākkārt norādījis: ja sociālajam budžetam nebūtu jāsedz pensiju piemaksas un vecāku pabalsts, kurus ieviesa, nepaaugstinot sociālo likmi, vien to pārdalot, tad sociālajā budžetā pašlaik deficīta nebūtu, jo "sistēma kā tāda ir pašfinansējoša". Aptuveni 200 miljonu latu – tāda ir izšķiršanās cena (šādu naudu gadā prasa piemaksu un vecāku pabalstu izmaksa).
Par lielāko daļu pārējo priekšlikumu – atteikšanās no atvieglotām pensijām, izdienas pensiju vecuma palielināšana, priekšlaicīgo pensiju atcelšana un citiem – no sociālajiem partneriem vismaz pagaidām saņemta noraidoša attieksme.
***
VIEDOKLIS
Uldis AUGULIS, labklājības ministrs:
– Viedokļi no iedzīvotājiem par šo koncepciju ir saņemti, to nav daudz, un domāju, ka pagarinājums to apkopošanai no mūsu puses nebūs nepieciešams un jau nākamnedēļ valdībā koncepcija varētu tikt iesniegta. Tam sekos konkrēti likuma grozījumi. Dienasgaismu tie varētu ieraudzīt rudenī. Ilgāk kavēties nedrīkst, jo vairāki jautājumi saistīti jau ar nākamā gada budžetu. Viens no šiem jautājumiem ir ar sociālajām iemaksām nesaistīto izmaksu pārcelšana uz pamatbudžetu, tas ir, pensiju piemaksa un vecāku pabalsts ir jāmaksā no pamata budžeta, un šī mūsu nostāja ir nelokāma. Kad pirms vairākiem gadiem tos no pamatbudžeta ielika sociālajā budžetā, uz tā rēķina palielināja pamatbudžeta izdevumus. Sociālajam budžetam tas ir akūti svarīgi, un valdībai par to būs jāvienojas. No mūsu puses būs konkrēts priekšlikums likumā, ka šīs izdevumu pozīcijas tiek segtas no valsts pamata budžeta. Lai arī izskan spekulācijas, ka vecāku pabalsts tad varētu tikt noteikts konstants visiem, es tomēr uzskatu, ka pabalstam ir jābūt sasaistītam ar cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām. Citādi mums atkal draudēs Satversmes tiesa, ja no nākamā gada pielemsim, ka visiem vienāds pabalsts.