Atpūtnieku pārpildītās peldvietās bieži novērojama ne tikai cilvēku, bet arī to četrkājaino draugu uzturēšanās. Veselības inspekcija norāda, ka nevienā publiskajā peldvietā nav atļauta dzīvnieku uzturēšanās un par šā noteikuma neievērošanu var piemērot naudas sodu līdz 250 latiem.
Vakarbuļļu, Vecāķu un Jūrmalas pludmales ir labs piemērs, kurās regulāri bez atpūtniekiem ir arī suņi. To saimnieki četrkājainiem draugiem ne tikai atļauj brīvi skraidīt pa smiltīm, bet arī peldēties. "Bet ko man citu darīt? Kur lai brīvdienās atstāju suni, ja mājā ir karsts?" retoriski vaicā kāda suņa īpašniece.
Juglas suņu patversmes brīvprātīgā administratore Lolita Roze apgalvo, ka šī ir tā reize, kad savus mīluļus vajadzētu atstāt mājās un padomāt par citu atpūtnieku tiesībām. "Tur, kur ir oficiāli atzītas pludmales, tur nevajadzētu vest suņus. Protams, tiesības ir gan iedzīvotājiem, gan suņiem, taču šajā gadījumā vajadzētu respektēt pārējo pludmales apmeklētāju vēlmi netraucēti atpūsties," stāsta L. Roze.
Ministru kabineta noteikumi nr. 454 Peldvietu higiēnas prasības nosaka, ka oficiāli noteiktajās peldvietās (šobrīd Latvijā tādas ir 47, visvairāk jeb 11 peldvietu ir Jūrmalā) nav pieļaujama dzīvnieku uzturēšanās – ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un peldināt.
"Veselības inspekcijas speciālisti, veicot plānveida pārbaudes pludmalēs, uzrauga šo prasību ievērošanu. Šo prasību ievērošanas pārbaudi veic arī konkrētā pludmalē esošā glābšanas dienesta darbinieki, kuri par šāda veida pārkāpumiem ir tiesīgi sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus. Savukārt Veselības inspekcija atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42. pantam par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 250 latiem," Neatkarīgajai stāsta Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča.
Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus rūpēties gan par savu, gan savu līdzcilvēku veselību un nepeldināt dzīvniekus vietās, kur peldas cilvēki, nemazgāties un nemazgāt veļu ūdenstilpēs, neatstāt peldvietās sadzīves atkritumus, neiepludināt kanalizāciju ūdenstilpē, kā arī izmantot tualetes.
Iepriekšminēto darbību veikšana var radīt labvēlīgus apstākļus, lai ūdenī vairotos dažādi mikroorganismi, kas savukārt var radīt peldūdens mikrobioloģisko piesārņojumu. "Viens no mikrobioloģiskā ūdens piesārņojuma veidiem var būt cilvēku un dzīvnieku fekālais piesārņojums, un peldēšanās šādā ūdenī var izraisīt gastroenteroloģiskas slimības, augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu un ādas iekaisumus," apgalvo I. Raboviča.
Šogad 25. februārī Jūrmalas dome pieņēmusi saistošos noteikumus. Tajos ir iestrādāta norma, kas aizliedz pludmalē un kāpu zonā izvest suņus un citus mājdzīvniekus un peldināt tos.