Vairāk nekā 50 pašmāju kultūras nozares pārstāvji un sabiedrībā pazīstamas personības parakstījušas vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru kabineta pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, kurā aicina neatbalstīt Latvijas pievienošanos ANO Migrācijas paktam, informēja padomu laika brīvības cīnītājs un aicinājuma iniciators Jānis Rožkalns.
Vēstulē pausts, ka ANO Migrācijas pakts apdraud Latvijas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos, jo nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiekot pamazām pārnestas uz "starptautisko sadarbību un globālo partnerību".
Pēc vēstules parakstītāju domām, šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi, jo tajā nav pieminēta nelegālās imigrācijas problēma. Tai vietā paktā tiek izšķirta regulāra un neregulāra imigrācija.
"Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi "we commit" (no angļu valodas - mēs apņemamies). Kompakts paredzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā," argumentēts vēstulē.
Vēstules autora ieskatā ANO Migrācijas pakts arī apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest likumus par naida noziegumu un naida runu, kā arī paredzēta mediju profesionāļu izglītošana par imigrācijas problēmām un terminoloģiju, kā arī mediju uzskatu veidošana. "Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu," pausts vēstules tekstā.
Rožkalns uzskata, ka paktā atspoguļots vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis. Tāpat viņš uzsver, ka kopš jūnija pakts nav pārtulkots latviešu valodā, lai katrs Latvijas pilsonis to varētu izlasīt un saprast.
Balstoties uz uzskaitītajiem argumentiem valdība vēstulē tiek aicināta lemt par pakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast šī dokumenta būtību un izteikt savu viedokli par to.
Atklāto vēstuli parakstījuši Rožkalns, Lidija Lasmane-Doroņina, Jānis Vanags, Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte, Džemma Skulme, Roze Stiebra, Jānis Pujats, Alvis Hermanis, Gundars Āboliņš, Viesturs Rudzītis, Pāvils Brūvers, Jānis Vēveris, Harijs Tumans, Jānis Ūdris, Ilze Ostrovska, Andris Buiķis, Haralds Sīmanis, Aivars Hermanis, Andrejs Mūrnieks, Ginta Pētersone, Jurģis Klotiņš, Reinis Zariņš, Baiba Sipeniece-Gavare, Ruta Štelmahere, Egīls Šņore, Anna Rancāne, Ēriks Jēkabsons, Ilze Vanaga, Sandra Vensko, Elita Veidemane, un Guntis Kalme.
Tāpat vēstulē pausto ar savu parakstu atbalstījuši Pēteris Bankovskis, Raimonds Knesis, Iveta Šimkus, Agita Draguna, Ieva Samauska, Vladis Spāre, Rita Eva Našeniece, Sandra Rutmane, Silvija Brice, Inguna Bauere, Dace Priede, Jānis Bitāns, Kristaps Bricis, Ilgvars Gravnieks, Artūrs Irbe, Vestards Šimkus, Mārtiņš Brauns, Vija Beinerte, Alda Vāczemniece un Artūrs Snips.
Kā ziņots, Saeima nākamnedēļ lems par rezolūciju, kurā Ministru kabinets tiek aicināts lemt par nepievienošanos ANO migrācijas paktam. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš sacīja, ka valdība jautājumā par Latvijas atbalstu šim paktam ņems vērā Saeimas balsojumu.
Ministru prezidents piebilda, ka vēl tiks definēti tie punkti ANO Migrācijas paktā, kas Latviju dara bažīgu. Premjers atzina, ka Latvija varētu savas bažas definēt kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm.
Aicināts skaidrot situāciju, ja gadījumā Saeima šo ceturtdien lemj aicināt valdību nepievienoties ANO Migrācijas paktam, Kučinskis stāstīja, ka tādā gadījumā Latvija dokumentam nepievienosies.
Tāpat ziņots, ka valdība pirmdien pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par ANO Migrācijas paktu, tomēr gala lēmumu par Latvijas pievienošanos šim dokumentam atstās Saeimas ziņā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) skaidroja, ka ministri vienojās sagaidīt Saeimas lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos ANO Migrācijas paktam, bet līdz Saeimas balsojumam vēl notiks politiskās konsultācijas, turklāt ĀM sagatavos skaidrojumu, ka minētais dokuments neuzliks Latvijai juridiskas saistības.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ANO Migrācijas pakts nav juridiski saistošs līgums. Pēc viņa teiktā, saistībā ar šo paktu publiskajā telpā tiek pausta maldinoša informācija. "Šis dokuments nosaka, ka nacionālajām valstīm ir tiesības pašām lemt par migrācijas politiku, kā arī tas paver iespējas cīnīties ar cilvēktirdzniecību un kontrabandu," skaidroja Rinkēvičs.
Viņš arī piebilda, ka "nebūtu pareizi krist ārā no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējās nostājas".
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvija lems neatbalstīt ANO Migrācijas paktu, tam nebūs būtisku seku, izņemot situācijā, kad tiks lemts par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu pēc 2020.gada.