Nākotnē būtu pārskatāms regulējums, kas paredz pašvaldībām tiesības dibināt un piedalīties biedrībās kopā ar privāto tiesību personām, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotajā atbildes vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Minēto vēstuli šodien skatīja un atbalstīja valdība.
Ministru kabinets piekrīt Saeimas deputātes un juridisko zinātņu doktores Ilmas Čepānes (PS) paustajai argumentācijai, ka tiesības dibināt biedrības un nodibinājumus saistītas ar biedrošanās brīvību un pamatā attiecināmas uz privāto tiesību personām.
Izvērtējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantā noteiktos gadījumus, RAPLM secina, ka minētais likums neparedz publiskai personai tiesības savu darbību privāto tiesību jomā īstenot ar dalības biedrībās un nodibinājumos starpniecību. "Biedrību un nodibinājumu dibināšana pēc būtības ir juridiska sabiedrības līdzdalības forma, kas ir efektīvi īstenojama Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā slēdzot deleģēšanas, līdzdarbības vai sadarbības līgumus. Līdz ar to nākotnē būtu pārskatāms regulējums, kas paredz pašvaldībām tiesības dibināt un piedalīties biedrībās kopā ar privāto tiesību personām," teikts ministrijas sagatavotajā vēstulē.
RAPLM vēstulē arī vērš uzmanību, ka virkne pašvaldības līdz šim likumā "Par pašvaldībām" paredzētās tiesības dibināt biedrības un nodibinājumus ir izmantojušas kā funkciju īstenošanas formu. Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldība ir dalībniece tādās biedrībās kā Hanzas pilsētu savienība "Die Hanse", biedrībā "Latvijas laikmetīgās mākslas centrs", nodibinājumā "Latvijas tehnoloģiskais parks" un citās biedrībās un nodibinājumos.
Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldība ir dalībniece tādās biedrībās kā "Eiroreģions "Ezeru zeme"", "Inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta centrs Latgale" un citās biedrībās.
Minētās biedrības savā darbībā nereti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansētos projektus, līdz ar to pašvaldību funkciju izpildei piesaistot papildu finansējumu. Ņemot vērā minēto, RAPLM norāda, ka, atsakoties no tiesībām pašvaldībām dibināt un piedalīties biedrībās un nodibinājumos, nepieciešams paredzēt pietiekami ilgu pārejas posmu, lai neradītu apdraudējumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma efektīvai apgūšanai.
RAPLM vēstulē arī vērš uzmanību, ka praksē nav konstatēti gadījumi, kad pašvaldības, īstenojot minētās tiesības, būtu veikušas likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteiktā pienākuma - lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu, pārkāpumus.
RAPLM sola, ka nosūtīs pašvaldībām vēstuli, izskaidrojot biedrību un nodibinājumu būtību un lūdzot tās turpmāk izvairīties no šādas funkciju un uzdevumu īstenošanas formas, pēc iespējas izmantojot jau esošās sadarbības formas ar privāto tiesību subjektiem, piemēram, slēdzot deleģēšanas, līdzdarbības vai sadarbības līgumus.