Bijušais Latvijas Bankas vadītājs, finanšu ministrs Einars Repše (JL) jau ceturto stundu sniedz liecības "Bankas Baltija" (BB) likvidatora un valsts strīdā par 238 miljonu latu piedziņu.
Repše liecības par 90.gadu notikumiem un valdības, Latvijas Bankas memorandu par noguldījumu garantēšanu BB uzsāka sniegt plkst.14.
Prasītāju, BB likvidatora, advokātu interesi raisīja gan Repšes, gan Latvijas Bankas lēmumu un rīcības motivācija BB un citu banku darbību apturēšanā, gan apstākļi par BB pamatkapitāla palielināšanas atļaujas izsniegšanu, darījumiem ar "Finhold" un "Ceska bank" akcijām un citi.
Repše skaidroja, ka tolaik aktīvi rīkojušies, lai glābtu BB, tāpēc šobrīd ne viņam, ne BB neko pārmest nevarot. Repšes liecības, tāpat kā dienas sākumā ekspremjera Māra Gaiļa liecības, klausīties bija ieradušies daudzu masu mediju pārstāvji, gan BB noguldītāji un citi.
Repše, sniedzot liecību, atzina, ka ir diskutējams jautājums, vai valdība vispār drīkstēja maksāt kompensācijas BB noguldītājiem.
Pēc Repšes domām, valdība bez nopietna pamata nedrīkstētu tērēt naudu privātas bankas noguldījumus zaudējušiem iedzīvotājiem. "Diskutējams ir, vai valdība vispār drīkstēja maksāt un vai tai bija pienākums jebko izmaksāt noguldītājiem," sacīja Repše.
Viņš nevarēja atbildēt, vai kompensācijām BB noguldītājiem reāli tikusi tērēta nodokļu maksātāju nauda, sakot, ka par to iespējams pieprasīt attiecīgu izziņu no Finanšu ministrijas. Tāpat Repše uzsvēra, ka valdībā tolaik pēc palīdzības vērsies, kad tika konstatēts, ka banka pati ar savām saimnieciskām problēmām netiks galā, lai gan vēl nav bijusi pārliecība par BB vadības noziedzīgām darbībām.
"Pirms reālās situācijas noskaidrošanas BB mēs negribējām prasīt tās maksātnespēju," atzina Repše.
Viņš sacīja, ka BB tikusi nostādīta izvēles priekšā - vai nu banka pati atzīst bankrotu, vai arī BB tiek ielaista Latvijas Banka.
Izrādījās, ka BB ir pilnībā izlaupīta un tās pārstrukturizēšana nav iespējama. Repše pauda nožēlu, ka ielaidies jebkādās pārrunās ar BB vadību, taču esot darīts viss BB glābšanai.
Pēc BB pārņemšanas izrādījās, ka tajā nekā nav, taču tas atklājās vēlāk, jo BB vadība slēpusi faktisko situāciju no Latvijas Bankas un starptautiskajiem auditoriem.
BB esot mēģināts glābt, jo nevienas citas bankas bankrots neradītu tik nopietnas sekas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem. Repše pauda pārliecību, ka faktiski visas bankas, kas tajā laikā bankrotējušas, līdz tam nonākušas to vadību veiktās noziedzīgās rīcības dēļ. Visos gadījumos Latvijas Banka par savām aizdomām informējusi prokuratūru.
Repše vairākkārt uzsvēra, ka līdz brīdim, kamēr netika gūta pilna pārliecība, ka BB nav glābjama, tika mēģināts tās darbību stabilizēt.
Kā ziņots, šodien šai lietā liecināja arī ekspremjers Māris Gailis. Viņš ziņoja, ka sākotnēji valsts BB glābšanai asignējusi ap miljonu latu, kas pēc tam, kad bankas pārvaldību pārņēmis administrators, ticis atgūts.
Konsultējoties ar toreizējo finanšu ministru Andri Piebalgu, tolaik šķitis, ka naudu bankā noguldījuši ap 300 000 Latvijas iedzīvotāju, taču vēlāk gan izrādījies, ka tie ir noguldījumu konti, turklāt vienai personai tādi ir vairāki.
Tobrīd galvenais bijis nodrošināt bankas likviditāti un to, lai masveidā netiktu izņemti noguldījumi. Valsts rezerves fondā tobrīd bijis ap miljonu latu, taču pastāvējusi doma nepieciešamo naudu arī aizņemties, bez tam "dažus miljonus" valdība aizņēmusies LB, lai nodrošinātu BB likviditāti.
Gailis stāstīja, ka tolaik kopā ar Piebalgu uzstājies televīzijā, aicinot iedzīvotājus naudu no BB neizņemt, taču jau pēc tam kādā "vīkendā", kura laikā Gailis bijis Kopenhāgenā, izrādījies, ka norunas, kas saistībā ar BB bijušas ar Repši, viņš pārkāpis un apturējis BB darbību. Pēc tam parādījies LB sagatavots memorands.
Gailis 1995.gada 23.maija memorandu nodēvēja par "politisku paziņojumu", salīdzinot valsts rīcību BB pārņemšanā ar ienākšanu daļēji izlaupītā veikalā, kad tas, kurš veikalā ienāk, garantē, ka tas, kas tajā vēl palicis, netiks izlaupīts.
Ekspremjers atcerējās, ka beigās izrādījies - pēdējā brīdī nauda un liela kredītu daļa aizcedēta no BB. Vēlāk laika gaitā no Repšes sākotnēji minētajiem 25 miljoniem latu iztrūkums palielinājies līdz 200 miljoniem latu. Viņš stāstīja, ka tolaik valdība apņēmusies nodrošināt noguldītājiem ap 500 latu izmaksāšanu, sākotnēji maksājot vienam noguldītājam 200 latus, turklāt bijis skaidrs, ka naudai nav jānāk no nodokļu maksātāju kabatām.
Pēc Gaiļa teiktā, viņš domājis, ka naudu būs iespējams atgūt, administratoram pārdodot BB inventāru un aktīvus, un tad arī bijis iecerēts noguldītājiem atmaksāt pārējo daļu - 300 latu no noguldījuma. Viņš skaidroja, ka tolaik radīts "surogātfonds", jo ticis paredzēts izveidot sistēmu, kā ar BB noguldītājiem norēķināties.
Viņš kā negodīgu novērtēja to, ka noguldītājiem izmaksāti tikai 200 lati, bet vēlāk kā maksājamā summa noteikti 140 latu, akcentējot: nauda kopš tā laika ir zaudējusi vērtību. Kā atbildīgo par situāciju BB Gailis nosauca LB, sakot, ka tā "nenodrošināja pienācīgu BB uzraudzību", kā arī pieļāva, ka laikus netiek apstādināta BB darbība.
Turklāt tieši LB "ievilkusi" notikušajā valdību. Gailis arī pauda uzskatu, ka Repšem un LB bijis zināms par to, ka situācija BB ir daudz sliktāka, nekā tas tiek teikts oficiāli. Savu pārliecību ekspremjers pamatoja ar rakstiem presē par auditora un BB prāvu Stokholmā. Viņš gan noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai ir lasījis Stokholmas tiesas spriedumu, atzīstot, ka viņa viedoklis veidojies no publikācijām presē.
Tāpat Gailis atzina, ka tolaik BB lietā iesaistījies arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, lai gan "naudu nekādu mēs no viņiem tolaik nedabūjām", atzina bijušais premjers. Viņš norādīja, ka tieši tā ir atšķirība starp situāciju ar BB un AS "Parex banka" glābšanu, kad Latvija no ārvalstu institūcijām saņēmusi palīdzību.
Viņš arī atcerējās, ka pašas LB pārstāvji neesot bijuši pilnībā informēti par notiekošo LB. Lēmums par BB slēgšanu pieņemts jau pēc tam, kad BB sācis strādāt Repšes ieceltais Uldis Klauss, kurš konstatējis, ka uz Maskavu cedēti 300 miljoni latu.
Arī pašam Gailim BB bijuši noguldīti 5000 latu.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien turpina izskatīt "Bankas Baltija" (BB) likvidatora un valsts strīdu par 238 miljonu latu piedziņu.