Aizvadītajā diennaktī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) reģistrēts augstākais no karstuma cietušo pacientu skaits pēdējo nedēļu laikā, nra.lv informēja NMPD pārstāve Laura Bundule.
NMPD mediķi aizvadītās diennakts laikā devušies pie 16 pacientiem, kuri cietuši no augstas temperatūras, galvassāpēm, sliktas, dūšas, vemšanas un ķermeņa apdegumiem, kas radušies, ilgstoši uzturoties karstumā un tiešos saules staros. Vairāk nekā 30 cilvēku konsultēti telefoniski.
Lielākais karstuma radīto veselības traucējumu skaits vakar reģistrēts Rīgā - astoņi gadījumi. Visā Latvijā astoņos gadījumos cilvēki hospitalizēti.
Tā kāds piecgadīgs bērns Ventspilī visu dienu nodzīvojis pa pludmali, bet naktī sākusies vemšana, izsaukta NMPD brigāde, kas bērnu nogādāja Ventspils slimnīcā.
16 gadus veca jauniete Pāvilostā ilgu laiku bija atradusies jūras krastā, un NMPD mediķi viņu ar aizdomām par karstuma dūrienu nogādāja slimnīcā.
Arī pusotru gadu vecs bērns no Liepājas novada pārkaršanas dēļ vakar stacionēts Liepājas slimnīcā. Turpretī Daugavpilī 20 gadus vecs vīrietis ilgi atradies saulē, kā rezultātā vīrietim konstatēta abu apakšstilbu mugurējās virsmas apdegums. Pēc mediķu aprūpes cietušais turpinās ārstēties mājas.
Tāpat kāds gadu vecs bērns ilgi gulējis ratiņos un guvis karstuma dūrienu. NMPD mediķi arī viņu nogādājuši slimnīcā.
Kā ziņots, par karstuma dūrienu var liecināt galvassāpes, reibonis, pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra, miegainība, slikta dūša, dažkārt arī vemšana, samaņas zudums vai krampji. Minēto simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.
Mediķi atgādina, ka īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem. Tāpat karstajā laikā ir jāpalielina šķidruma uzņemšana, taču nevajadzētu dzert šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes.
Dodoties ārpus mājas, sevi un bērnus var aizsargāt no saules iedarbības, valkājot cepuri ar platām malām un saulesbrilles. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla, nevis sintētisku apģērbu.
Nekādā gadījumā nevajadzētu sauļoties no plkst.11 līdz 15, kad saules ietekme ir visintensīvākā, bet arī citā laikā mediķi aicina izvērtēt, vai sauļošanās ir tik ļoti nepieciešama.
Pirms došanās ārā nepieciešams uzklāt saules aizsargkrēmu, bet pēc tam krēmu, kas paredzēts lietošanai pēc sauļošanās.
Ja iespējams, nevajadzētu uzturēties atklātā saulē no plkst.11 līdz plkst.15. Ja tas nav iespējams, labāk uzturēties ēnainās vietās, piemēram, pa ielu ejot, izvēlēties ēnas pusi.
Lai atvēsinātos, mediķi aicina izmantot vēsu dušu vai vannu, bet uzturā aicina lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst par saviem medikamentiem.
Turklāt jāatceras, ka saulē sakarsis cilvēks nedrīkst strauji mesties aukstā ūdenī, sākotnēji jāatvēsinās, un tikai tad var doties peldēties.