Policija veikusi izmeklēšanu par Eiropas fondu apmaksātu projektu īstenošanu Agroresursu un ekonomikas institūtā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Aizdomas bijušas par to, ka institūts pieņēmis un samaksājis pakalpojumu, kas konkrētajā brīdī nemaz netika sniegts.
Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. To izveidoja pirms gandrīz trim gadiem, apvienojot Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu. Apvienošana notika ar milzu pretestību un strīdi visticamāk nemaz nav norimuši - kopš 2016.gada institūtā nomainījušies jau pieci direktori.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķīra ERAF līdzekļus - 1,3 miljonus eiro, lai dažādās kombinācijās apvienotu virkni tās paspārnē esošo zinātnisko institūciju.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts kļuva par vadošo, veidojot Agroresursu un ekonomikas institūtu. Par fondu naudu tas pasūtīja datorprogrammu pašizmaksu aprēķinam. Līgumu ar komersantu “WHITE WATER HOUSE” noslēdza 2015.gada 8.decembrī, bet jau 21.decembrī bija parakstīts darba pieņemšanas - nodošanas akts un apmaksāts rēķins - astoņarpus tūkstoši eiro. Līdzīgas programmas tirgū gan maksājot reizes trīs dārgāk.
“Šis projekts tapa uz iepriekš pie cita klienta izstrādāta projekta, un šinī mēneša laikā tika uzstādīta pamata bāzes versija programmai,” saka “White Water House” izpilddirektors Aldis Urtiņš.
Tikai 2017.gada rudenī, divus gadus pēc naudas pārskaitījuma, atklāts, ka lietojamas programmas aizvien nav. Tā brīža direktors komersantam pieprasījis paskaidrojumu un saņēmis atbildi. “White Water House” izpilddirektora A.Urtiņa dienesta ziņojumā Agroresursu un ekonomikas institūta direktoram Dainim Treijam teikts: “Mēneša laiks bija stipri par mazu, lai reāli pabeigtu darbus, bet, tā kā tā bija ES projektu nauda, tad tā bija vienīgā iespēja realizēt projektu. Parakstot dokumentus, bija mutiska vienošanās šo programmu ieviest 2016.gadā.”
Kavēšanos radījis arī tas, ka no piedalīšanās projektā atteicies galvenais programmētājs. Urtiņš sarunā ar “de facto” norāda, ka rakstiski termiņi netika noteikti un uzskata, ka projekta faktisko pabeigšanu kavējusi regulārā direktoru maiņa institūtā. Tagad, lai arī līgumsaistības vairs to neprasa, uzņēmums aktīvi un bez papildu atlīdzības strādā, lai programma darbotos tā, kā institūtam ir nepieciešams.
Institūta direktore Viktorija Zaremba atklāj, ka viņi šā gada aprīlī, jau vairāk nekā divus gadus pēc pakalpojuma apmaksas, atsākuši aktīvu sadarbību ar komersantu, lai varētu lietot pašizmaksu programmu.
“Pēc šīs te apvienošanās 2016.gadā notika arī virkne tādu dažādu, destruktīvu darbību no Zinātniskās padomes puses . Tika diezgan bieži mainīti direktori (..) šeit nav tāda prakse, ka direktoram izstāstītu pilnīgi visus zemūdens akmeņus. Un līdz ar to katrs vadītājs ir strādājis pēc labākās gribas, bet tomēr šo te pašizmaksas programmu ieviest līdz galam nav izdevies vēl nevienam direktoram,” saka Zaremba.
Šobrīd, teju trīs gadus pēc pakalpojuma apmaksas, pietrūkstot pavisam maz, lai darbs patiešām būtu pabeigts, apliecina direktore. Ieviešana kļuva ātrāka arī pēc policijas intereses par notikušo. Bet kriminālprocess, ko policija vasarā uzsāka aizdomās par krāpšanu, nupat kā izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Par Eiropas fondu projektu atbildīgie uzraugi pārbaudi veikuši vēl pirms konkrētā līguma noslēgšanas, otra pārbaude uz vietas bijusi jau pēc policijas intereses. Tajā brīdī sistēmu jau uzlaboja.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās saka: “Pēc visa darbību apraksta un visiem pamatojošajiem dokumentiem mums nebija nekāda pamata neattiecināt šo naudas summu, līdz ar to institūts saņēma visu viņam pienākošos no Lauksaimniecības universitātes, jo tas ir finansējuma saņēmējs. Līdz policijas informācijai mums nebija nekādu šaubu, ka tur kaut kas nebūtu kārtībā.”
Policijai tika lūgts pārbaudīt vēl vienu faktu, kas saistīts ar citu, pusmiljonu vērtu Eiropas projektu. Agroresursu un ekonomikas institūts ir vadošais partneris pētījumā par jaunām tehnoloģijām un ekonomiskiem risinājumiem, lai radītu lopbarību no Latvijā audzētas sojas un miežiem. Institūts piesaistījis 13 partnerus - lielākoties zemnieku saimniecības. Taču no partneriem visvairāk naudas - gandrīz 70 tūkstoši eiro (68 299 eiro) tiks SIA “EDO Consult”. Visi četri no šī SIA piesaistītie eksperti vienlaikus ir arī paša institūta darbinieki - Ekonomikas nodaļas pētnieki. Kādēļ šo darbu institūts nav veicis pats, iesaistītās personas skaidro ar to, ka caur firmu esot vieglāk piesaistīt līdzfinansējumu.
“EDO Consult” piesaistītais pētnieks un Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes loceklis Andris Miglavs: “Nav problēma patiesībā zem kura karoga tu principā startē, jo tā vai citādi tas ir tikai izmaksas atmaksājošs fonda projekts - vai tas darbs notiek vienā organizācijā vai citā - svarīgi lielā mērā ir tas, kas spēj nodrošināt piedalīšanās projektā izpildes apstākļus un konkrētā gadījumā - arī līdzfinansējumu”.
Viņš uzsver, ka institūtā iepriekš bijis ilgstošā bezalgas atvaļinājumā, bet tagad - atvaļinājumā. Lauku atbalsta dienests, kas administrē šo projektu, norāda, ka viņi seko līdzi konkrēto pētnieku kopējām darba stundām, un arī tam, lai par vienu darbu netiktu samaksāts dubultā. Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis: “Mēs kontrolējam individuāli tieši no zinātnieka viedokļa - ar projektiem mums tiek iesniegts gan CV, gan, ņemot maksājuma pieprasījumus, mēs saņemam ar visām tabelēm, mēs zinām, cik , kurš un kur ir nostrādājis, un nav neviena cilvēka, kas pārklātos konkrēti projekta ietvaros - no institūta, universitātes vai “EDO” vai kāda cita”.
Institūta direktore atzīst, ka gluži laba prakse tā tomēr nav, raugoties tieši no pašas institūcijas puses. Taču vienlaikus no viņas teiktā ir saprotams, ka institūtā valda visai destruktīva vide, kas kavē attīstību. “Pašlaik mēs šajā institūtā diezgan bieži minam viens otram uz kājām, un tiek bremzēta administrācijas darbība, tiek bremzēti dažādi attīstības procesi. Zinātniskā padome tiešām konsekventi turpina iejaukties administrācijas darbā. Tas neatstāj pozitīvu iespaidu ne uz pašu Zinātnisko padomi, nav šo zinātnisko sniegumu, ne arī mūsu institūta tādu administratīva pārvaldības attīstības,” saka Zaremba. Arī viņa pēc gada institūta vadībā šonedēļ iesniegusi atlūgumu.