Pie rezultāta partijas šonedēļ valdības sarunās vēl nenonāca. Strīdīgākos jautājumus paredzēts apspriest nākamnedēļ. Tad arī izšķirsies, vai pārējās partijas atbalstīs KPV LV pārstāvja Alda Gobzema vadītu Ministru kabinetu. Bet daudz interesantākas lietas notika šaipus valdības veidošanas sarunu durvīm, kur sazvērnieki visās frontēs apdraud premjera kandidāta izredzes, apgalvo raidījums "Nekā personīga".
Gobzemam šonedēļ nācies manevrēt ap problēmām. Iepriekš politiskajiem konkurentiem veltītā kritika esot vienkārši nepareizi saprasta. Pie tā, ka viņš izslēgts no advokatūras, vainīgs bijušais kolēģis, bet pie kavēšanās ar pielaides piešķiršanu - nespējīgi specdienesti.
Uzreiz pēc vēlēšanām Valsts prezidents nosauca trīs potenciālos premjera amata kandidātus, tā partijas nostādot konkurentu pozīcijās. Pirmais veidot Ministru kabinetu tika pilnvarots Jānis Bordāns. Šonedēļ tas tika uzdots Aldim Gobzemam. Vējonim maijā beidzas pirmais pilnvaru termiņš. Šai Saeimai būs jālemj, vai dot viņam prezidenta amatā vēl četrus gadus. Gobzems prezidenta lēmumu slavē.
Tomēr 10. decembrī par jauno valdību balsot, visticamāk, nevarēs, jo nav skaidrs, vai nominētais premjera amata kandidāts Ministru kabinetu varēs pilnvērtīgi vadīt. Par Bordānu un Pabriku Satversmes aizsardzības birojs devis atsauksmi, ka pielaide valsts noslēpumam viņiem būs. Par Gobzemu vēl esot jāpapēta.
Gobzems situāciju saasina, pretstatot savu personību Satversmes aizsardzības birojam. Izlūkdienestam likums neļauj publiski komentēt konkrētas pārbaudes, tāpēc nav iespējas spriest, par kādu ziņu papildu pārbaudi ir runa.
KPV LV vēlas rosināt automātisku pielaides piešķiršanu Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Šī ideja gan nav jauna. Pērn to centās panākt Jānis Ādamsons un Valdis Kalnozols, bet pirms sešiem gadiem - Andrejs Elksniņš.
Anketa, kas pretendentam jāaizpilda, lai pieteiktos pielaides saņemšanai, aptver plašu tēmu loku - ģimeni, profesionālo darbību, sodāmību un ienākumus. Gobzems pats ir stāstījis, ka neizmanto bankas kontu un atlīdzību par darbu saņemot caur ģimenes locekļiem.
Nozīmīgākā advokāta Gobzema lieta ir Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvība. Šajā lietā Gobzema klienti advokātam neko nemaksāja. Līgumā bija paredzēts, ka viņš saņems daļu no tiesā izcīnītās kompensācijas.
Līdz kompensācijām tiesā Zolitūdes traģēdijas upuri nav tikuši, un neko Gobzemam arī nav maksājuši. Tā vietā "Maxima Latvija" un Gobzems pirms diviem gadiem paziņoja par izlīgumu. Tajā par vidutāju piesaistīja advokātu biroju "Vilgerts". Tā paša biroja darbinieki tagad pārņem Gobzema klientus Zolitūdes traģēdijas lietā.
Traģēdija notika gadu pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Tolaik Gobzems apsvēra došanos politikā. Pēc traģēdijas daudzi juristi un advokāti cietušajiem piedāvāja palīdzību, bet Gobzems bija visaktīvākais un tikai dažas dienas pēc veikala "Maxima" sabrukšanas iesniedza tiesā pirmo prasību, kompensācijās prasot simtiem miljonu eiro. Par to, ka nevarēs turpināt darbu Zolitūdes tiesās Gobzems klientus informēja tikai pēc vēlēšanām. Divās tiesvedībās klienti zaudēja, jo advokāts neieradās tiesā.
“Aldis, ņemot vērā to, ka viņš izies no procesa un viņa lietas pārņems citi advokāti... Es nezinu, ko darīt, jo oficiāli Aldis diemžēl mūs neiepazīstināja ar jauniem advokātiem, un, ņemot vērā, ka pēc līguma viņš mūs pārstāvēja gan krimināllietā, gan civillietā, mēs tagad paliekam bez advokāta. Pašreiz es vēl nepieņēmu nekādu lēmumu, vai mēs pāriesim pie jaunajiem advokātiem vai vispār bez advokātiem paliksim, jo advokātu maiņa ir diezgan tāds sāpīgs process. Tagad meklēt citu advokātu biroju es uzskatu, ka nav vērts, jo pagājis diezgan daudz laika, un es šaubos, ka kāds cits gribēs tagad iedziļināties mūsu lietā. Es zinu, ka ir cietušie, kuri arī nezina, ko tagad darīt ar advokātiem, un nesaprot, kas būs tālāk. Es arī starp tiem,” stāsta Marina Grebeškova, kura Zolitūdes traģēdijā zaudēja māti
Jaunie advokāti krimināllietā cietušos pārstāvēt nevēlas. Klienti baidās, ka tas mazinās cerības panākt notiesājošu spriedumu. "Vilgerts" par Zolitūdes lietu ar "Nekā personīga" atteicās runāt.
“Man un es domāju gandrīz visiem cietušajiem, it sevišķi tiem, kuriem gāja bojā radinieki, lai būtu spriedums. Nevis par kompensācijām, bet par to, ka cilvēkiem ir jāatbild par to, ko viņi nav izdarījuši vai izdarījuši slikti vai nepareizi, vai bezatbildīgi. Mums tā būs iespēja, lai sirdī būtu miers. Jo, kamēr nebūs sprieduma un neviens nebūs cietumā, neviens no mums, cietušajiem, nevarēs mierīgi dzīvot,” uzskata Marina Grebeškova.
“Es biju Zolitūdes sapulcē, kurā es šo jautājumu pateicu, kurā es tiku sagaidīts tajā skaitā ar aplausiem, un tas ir arī viss, ko es šajā sakarā varu pateikti. Nevajag pārspīlēt cietušā iespējas ietekmēt kriminālprocesuālās darbības. Vienīgais jautājums, par ko tiesu debatēs var debatēt cietušais, ir par kompensācijas summas apmēru, kompensācijas summas pamatojums tiesā ir iesniegts,” apgalvo Gobzems.
Valdības sarunas aizēnoja arī Zvērinātu advokātu padomes lēmums izslēgt Gobzemu no advokatūras. Apgalvojot, ka lēmums esot viltots, topošais premjers sola vērsties policijā pret advokātu disciplinārlietu kolēģijas vadītāju. Viens no izslēgšanas iemesliem bija Gobzema izteikumi par nogalināto advokātu Mārtiņu Bunku. Pēc Bunkus slepkavības Gobzems viņu vainoja organizētā noziedzībā un dalībā maksātnespējas administratoru mafijā. Politiķis ir pārliecināts, ka Advokātu padomes lēmumu ir ietekmējušas tās locekļu profesionālas un personiskas saites ar Bunku.
Par pārkāpumiem, ko pats iepriekš saucis par Bunkus shēmām un maksātnespējas administratoru mafiju, Gobzems tiesībsargājošajās iestādēs nav vērsies. Toties policijai viņš un KPV LV vismaz divos gadījumos lūdzis sākt kriminālprocesus pret žurnālistiem. Vienā gadījumā policija atteikusi kriminālprocesa sākšanu, bet otrajā izmeklētāja lēmums vēl nav zināms.
