Valdība nepieņem skaidru lēmumu par Jūrmalas ātro palīdzību
Ministru kabinets šodien nepieņēma skaidru lēmumu par iespēju slēgt atsevišķu līgumu ar SIA Jūrmalas ātrā palīdzība. Veselības ministrijai (VM) uzdots pārstrādāt vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, iekļaujot tajā paskaidrojumus par ātrās palīdzības brigāžu finansējumu.
Valdība šodien ķērās klāt samilzušajam jautājumam par Jūrmalas ātro palīdzību, kas nav iekļāvusies valsts vienotajā Neatliekamās Medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā. VM bija sagatavojusi vēstules projektu kā atbildi Saeimai, kurā secina, ka atsevišķa līguma slēgšana ar SIA Jūrmalas ātrā palīdzība nav ne juridiski, ne ekonomiski pamatota.
Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (Didzis Gavars ir komandējumā) valdības sēdē sacīja, ka valdība jau pirms vairākiem gadiem ir pieņēmusi lēmumu, ka valstī būs vienots NMP dienests, un tas ir valdības jautājums, nevis viena pašvaldība. "Šī situācija ir bezprecedenta un pašas Jūrmalas dēļ, nevis valdības. Neviena cita pašvaldība nav vērsusies valdībā par šo jautājumu, un metodes, ar kādām Jūrmala mēģina panākt savu, ir absolūti nepieņemamas," sacīja L. Mūrniece.
Savukārt Jūrmalas mērs Romualds Ražuks (PS) atzina, ka neviena cita pašvaldība nesūdzas, jo ir atmetušas ar roku, bet Jūrmala pati vēlas nodrošināt palīdzību saviem iedzīvotājiem un atbalstīt savu dienestu. R. Ražuks vēlreiz uzsvēra, ka Jūrmalas ātrā palīdzība ir unikāls veidojums, kas gadiem strādā kopā ar glābšanas uz ūdeņiem dienestu. „Nevaram piekrist, ka Veselības ministrija nevar slēgt līgumu ar Jūrmalu, tas ir iespējams, noslēgt līgumu ar Jūrmalas domi un mēs ar mūsu uzņēmumu Jūrmalas ātro palīdzību,” sacīja Jūrmalas mērs. Šādi precedenti jau esot bijuši. Pēc Ražuka domām, pašreizējā situācija atgādina „takšu cīņas”.
Jūrmalas ātrās palīdzības vadītājs Uldis Ciekurs nra.lv pirms valdības sēdes sacīja, ka VM savā vēstulē ir meklējusi iespējas, kā neslēgt līgumu ar Jūrmalu, nevis izskatīt iespējas to noslēgt. Savukārt pēc sēdes U. Ciekurs bija visai apmulsis, jo nevarēja saprast, kādu tad lēmumu valdība ir pieņēmusi: „Nu man ir skaidrs vienīgi tas, kas mēs turpinām strādāt, lai arī valdība nenolēma par līguma slēgšanu. Ir skaidrs arī tas, ka visa neskaidrā situācija turpinās, jo valdība nevar skaidri pateikt savu lēmumu.”
No 1. jūlija, kopš Jūrmalā ienācis NMP dienests un izvietojis savas brigādes, SIA Jūrmalas ātrā palīdzība arī turpina strādāt, tikai nesaņemot vairs valsts finansējumu. Diskusijas par izsaukumiem, palīdzību iedzīvotājiem, palīdzības sniegšanas ātrumu un citiem jautājumiem turpinājās arī valdībā – katrai pusei bija savi dati un izskatījās, ka nekāds kompromiss nav panākams.
VM sagatavotajā vēstulē, ko valdība šodien vēl neapstiprināja, teikts, ka ņemot vērā, ka Jūrmalas ātrā palīdzība nav publiskas personas orgāns vai piekritīga iestāde, bet gan ir kapitālsabiedrība - privāto tiesību juridiska persona, tad sadarbības līguma slēgšana ar Jūrmalas ātrā palīdzība neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām. Turklāt pirmsslimnīcas NMP nodrošināšana ir NMP dienesta pamatfunkcija, līdz ar to likums neparedz arī tās deleģēšanas iespēju privāto tiesību juridiskai personai, kā arī tas nevar būt publiska pakalpojuma iepirkuma priekšmets.
Pēc premjerministra Valda Dombrovska ierosmes, VM šī vēstule jāpapildina. Kā nra.lv sacīja VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, vēstule arī tiks papildināta ar skaitļiem un premjera vārdā nosūtīta uz Saeimu, kas šo skaidrojumu bija lūgusi. „Nē, atsevišķs lēmums ar Jūrmalas pašvaldību netiks slēgts, to valdība nav nolēmusi,” skaidri izteicās R. Muciņš.