Gobzems: Zvērinātu advokātu padome ir sapinusies savos melos
Ministru prezidenta amatam nominētais "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems apšauba Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) sniegto informāciju, ka viens no iemesliem viņa izslēgšanai no advokatūras bijusi pilnvardevēja noslēpumu izpaušana, jo par viņa advokāta darbību no pilnvardevējiem neviena sūdzība neesot saņemta.
Politiķis aģentūrai LETA pauda nostāju, ka LZAP paziņojums tikai vēlreiz apliecinot, ka advokātu padome "kāda uzdevumā iejaucas politikas procesos, lai liktu šķēršļus manai kļūšanai par Ministru prezidentu". Viņš uzskata, ka institūcija ir "sapinusies savos melos", tādējādi politiķim neradot šaubas par motīviem tās rīcībai.
Premjera amata kandidāts apgalvoja, ka LZAP izskatītajā lietā vispār nekad neesot bijusi neviena sūdzība no kāda viņa pilnvardevēja. Sūdzības bijušas no nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes par to, ka Gobzems uzskata Bunkus "par bandītu", kā arī no advokāta Romualda Vonsoviča, kurš nekad neesot bijis Gobzema pilnvaru devējs. Politiķis akcentēja, ka būs "tiesu darbi pret tiem, kuri izplata melus". Viņš aicina LZAP nosaukt publiski "kaut vienu pilnvardevēju", kurš par Gobzemu būtu iesniedzis sūdzību.
Premjera kandidāts pašreizējo situāciju dēvēja par "cenu nonākšanai pie varas".
Kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma "Par tiesu varu" un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ, tostarp pilnvardevēja noslēpumu izpaušanu.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma "Par tiesu varu" attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
No Gobzema tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par saņemtajām sūdzībām. Tāpat Gobzems divas reizes aicināts sniegt paskaidrojumus klātienē LZAP sēdēs, tomēr šo iespēju neesot izmantojis.
Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1.novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13.novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.
Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13.novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28.novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LZAP ir atbalstījusi Gobzema izslēgšanu no advokatūras, to aģentūrai LETA trešdien apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt.