Sorosīti metas regulēt mediju vidi

Latvijas nelielajā mediju nozarē sākušies vētraini regulēšanas centieni, kam teorētiski būtu jāceļ mediju kvalitāte un jāvairo sabiedrības uzticība žurnālistu radītajam saturam. Praksē var iznākt, ka par valsts naudu tiek izveidoti instrumenti «nepareizi» domājošu žurnālistu vai mediju ietekmēšanai.

Nav noslēpums, ka Latvijas mediju telpa ir sadrumstalota un savstarpēji visnotaļ nedraudzīga. Kopīga cīņa par kopīgām interesēm ir teju neiespējama, jo tirgus, kurā jācīnās par izdzīvošanu - mikroskopisks. Katrai pusei ir savas vērtības, ideāli un pat oligarhi. Tāpēc eksistē divas atsevišķas žurnālistu biedrības. Arī jauns nozares regulējums gadiem ilgi top, taču reālas virzības uz priekšu nav. Vismaz tā bija līdz šim brīdim.

Regulēt vēlas daudzi

Līdz ar jaunās Saeimas atnākšanu un vecās valdības promiešanu mediju likumdošanas laukā sākušās visādas aktivitātes. Saeimā pašlaik tiek dibināta Mediju politikas apakškomisija, valdība jau pieņēmusi lēmumu par Latvijas Mediju ētikas padomes dibināšanu. Vēl vienu atsevišķu konsultatīvu veidojumu darbam ar medijiem vēlas veidot pat Tieslietu ministrija. Tiek virzītas idejas par žurnālistu sodīšanu, ja viņi neievēros vienīgo patieso ētikas kodeksu. Pavīdējis rosinājums regulēt pat to, kā mediji runā par trešo valstu pilsoņu integrāciju.

Tāpat kā līdz šim galvenā vieta, kur risināt mediju nozares problēmas vai vismaz runāt par tām, būs Saeima. Taču tagad šim nolūkam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē nolemts dibināt speciālu Mediju politikas apakškomisiju. Uz tās vadīšanu jau pieteikusies liberālā spārna deputāte Vita Anda Tērauda, kura ilgus gadus vadījusi un darbojusies pretrunīgi vērtētā bagātnieka Džordža Sorosa finansētajās organizācijās - Sorosa fondā, Providus, Delnā.

Informatīvās telpas drošībai

Deputāte Tērauda Neatkarīgajai stāsta, ka pirmais lēmumprojekts, ar ko darbosies apakškomisija, būs Sabiedrisko mediju likums. Iepriekšējā Saeima četros gados to nespēja izstrādāt, tagad jāturpina meklēt kompromisi un risinājumi. Jāatgādina, viens no galvenajiem jautājumiem šajās debatēs ir valsts finansēto mediju iziešana no reklāmas tirgus. Pašlaik tie gan tērē nodokļu maksātāju naudu, gan pelna ar ātro kredītu un loteriju reklāmām, tādējādi kropļojot mediju tirgu ar negodīgu konkurenci.

Cits valstiski nozīmīgāks temats, kam, pēc deputātes domām, apakškomisijai jāpievēršas, ir informatīvās telpas drošība. Kā to aizsargāt, vienlaikus - nenodarot pāri vārda brīvībai. Te kā piemērs minams izdevums Vesti, kas regulāri publicē Latvijas valstij naidīgus un kaitnieciskus viedokļus, bet netiek pat sarāts, kur nu vēl sodīts.

Taču top arī sarāšanas mehānisms.

Vakar Ministru kabinets atbalstīja Kultūras ministrijas ierosinājumu dibināt Mediju ētikas padomi. Tas būs pašregulatīvs, koleģiāls mediju ētikas uzraudzības mehānisms, ko valsts finansēs ar 53 254 eiro katru gadu. It kā nevalstiska organizācija, bet faktiski valdības dibināta, un tās darba uzdevumi tiks noteikti ar Kultūras ministriju slēgtos līgumos.

Advokātu kantoris angažētajiem

Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir vienīgā preses ļaužu arodbiedrība, tika pieaicināta Kultūras ministrijas ziņojuma sagatavošanas procesā. Taču organizācijas vadītāja Jura Paidera viedoklis attiecībā uz jaunveidojamo institūciju ir skeptisks - tiek veidots advokātu kantoris politiski angažētai žurnālistikai. Varētu domāt, ka nozarē ir milzīgas problēmas ar ētikas normu ievērošanu, taču vismaz Žurnālistu savienība pēdējo gadu laikā nevienu sūdzību neesot saņēmusi.

Konceptuālajā ziņojumā Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks kā problēma ir minēts fakts, ka nozares spēlētājiem ir atšķirīgi ētikas kodeksi, bet dažam tāda nav vispār. Esot jābūt vienam universālam. Taču saistošs tas var būt tikai tad, ja visi mediji piedalās valdības finansētās biedrības dibināšanā un visi pakļaujas arī iecerētajām sankcijām par šī kodeksa pārkāpšanu. Ņemot vērā līdzšinējās domstarpības un savstarpējos konfliktus, tas liekas pilnīgi neiespējami. Turklāt sankcijas iecerētas gana bargas. Piemēram, par sistemātiskiem biedrības sacerētā kodeksa pārkāpumiem medijs tiks ierakstīts melnajā sarakstā, liedzot tam tiesības uz piedalīšanos valsts finansējuma konkursos un samazināto PVN likmi. Šīs gan vēl ir tikai apspriešanai pamestas idejas, kuru īstenošanai jāizstrādā detalizēts regulējums.

Kultūras ministrijas redzējums par Mediju ētikas padomes nākotnes darbu ir optimisma caurstrāvots:

«Mediju ombuda darbība ieņems būtisku lomu mediju vides kvalitātes, uzticamības un atbildības uzlabošanā, īstenojot neatkarīga, objektīva vārda brīvības un citu pamattiesību sarga un starpnieka funkcijas, vienlaikus esot par vidutāju starp medijiem, valsti un sabiedrību.»