Nākamnedēļ Saeimas deputāti ārkārtas plenārsēdē iecerējuši lemt par Maksātnespējas likumu, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers nodeva deputātiem otrreizējai caurskatīšanai.
Par šo likumprojektu atbildīgā Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija vakar sēdē nespēja vienoties par kopīgu priekšlikumu, kā uzlabojams jaunais likums – daļa deputātu atbalstīja Valsts prezidenta V. Zatlera, premjera Valda Dombrovska un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) nostāju, ka nedrīkst būt vienādi atvieglojumi gan vienīgā mājokļa kredītņēmējiem, gan tā sauktajiem nekustamā īpašuma spekulantiem, bet daļa deputātu atbalstīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas viedokli, ka visiem parādniekiem jādod vienādas iespējas atbrīvoties no parādu nastas.
Neņem vērā iebildumus
Atdodot Maksātnespējas likumu Saeimas deputātiem otrreizējai caurskatīšanai, Valsts prezidentam lielākoties iebildumi bija pret diviem jaunā likuma pantiem, proti: 155. un 165. pantu. V. Zatlers lūdza apsvērt iespēju palielināt uzraudzību maksātnespējas procesā, kā arī diferencēt parādniekus. Viņš uzskata, ka nav pieļaujams, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots gan personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu, gan tiem, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai.
Saeimas deputātes Annas Seiles un Madara Lasmaņa priekšlikums, kas bija līdzīgs Valsts prezidenta ieteikumam un paredzēja piemērot atvieglotus noteikumus tiem parādniekiem, kuri kredītu ņēmuši savas mājsaimniecības vajadzībām un kuru kredītu summa nepārsniedz 100 000 latu, deputātu atbalstu neguva. Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pieļāva, ka summa būtu jāpalielina, jo Pierīgā privātmājas treknajos gados maksājušas vairāk nekā 100 000 latu. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, patlaban fizisko personu kredīti ar summu līdz 100 000 latu veido 95% no kopējā kredītiestāžu izsniegto kredītu skaita.
Savukārt Saeimas Juridiskais birojs iebilda, ka nedrīkst grūtībās nonākušos kredītņēmējus sadalīt pēc kredītu lieluma, tā vietā rosinot noteikt, ka tiesai būtu jāizlemj, vai privātpersona drīkst veikt maksātnespējas pēc atvieglotiem noteikumiem vai nē.
Būtiski neatšķiras
Tā kā, uzklausot gan Kredītņēmēju apvienības, gan Komercbanku asociācijas viedokļus, deputāti nespēja vienoties par kopīgu priekšlikumu, V. A. Krauklis ierosināja par pamatu izmantot Kredītņēmēju apvienības priekšlikumu, proti, ja, realizējot ķīlu, tiek nosegti 50 procenti no parāda, privātpersona var pabeigt bankrota procedūru gada laikā, ja tā sedz 35 procentus – tad divu gadu laikā, bet ja mazāk nekā 20 procentus – tad trīs gadu laikā, ik mēnesi novirzot trešo daļu no ieņēmumiem, bet ne mazāk kā trešo daļu no minimālās algas. Un šos nosacījumus piemērot visiem grūtībās nonākušiem parādniekiem. Pēc būtības šis priekšlikums ne ar ko īpaši neatšķiras no jaunā Maksātnespējas likuma, kuru V. Zatlers atdeva Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Vienīgā atšķirība – maksātnespējas procesa maksimālais termiņš tiek pagarināts par gadu.
LKA šāds notikumu pavērsiens neapmierināja. "Ja politiski ir svarīgi atrisināt kāda cilvēka problēmu, tad dariet to. Taču tā sabojās kredītvidi Latvijā. Tomēr, neskatoties uz to, bankas Latvijā strādās pie jebkuriem nosacījumiem, ko būs paredzējis likumdevējs," sacīja LKA vadītājs Teodors Tverijons. Viņaprāt, sabalansēts fiziskas personas maksātnespējas process iespējams tikai tad, ja likumā tiek nodalītas personas, kuras kredītu ir uzņēmušās mājsaimniecības vajadzībām, no personām, kuras saistības ir uzņēmušās saimnieciskai darbībai.
Rudenī labos atkal
Lai Tautsaimniecības komisija paspētu sagatavot savu priekšlikumu izskatīšanai Saeimas ārkārtas plenārsēdē, kas ir plānota 12. jūlijā, deputāti vakar vienojās izmantot modernās tehnoloģijas, respektīvi, Tieslietu ministrija sagatavo priekšlikuma projektu, kas ar e–pasta starpniecību tiks nosūtīts Tautsaimniecības komisijas deputātiem. Pirms ārkārtas plenārsēdes deputāti sanāks kopā un izlems par atbalstāmo priekšlikumu.
Lai gan jaunais Maksātnespējas likums vēl nav stājies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka rudenī tas tiks atkal atvērts, jo vēl ir virkne jautājumu, kurus nepieciešams izdiskutēt, piemēram, par galvotājiem, kuru problēmas nerisina šis likums, pieļāva V. A. Krauklis.