Jūrmalnieki cer uz ministru saprātu
Piepalīdzot Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Reiram (JL) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) priekšniekam Armandam Ploriņam, veselības ministrs Didzis Gavars veiksmīgi ir pabeidzis Jūrmalas ātrās palīdzības iznīcināšanas pirmo posmu: naktī uz 1. jūliju pilsētā iebrauca dažas NMPD automašīnas, lai slepus izvietotos tām atvēlētajos nostūros.
Šodien, 6. jūlijā, Ministru kabinets lems, vai ļaut ministram turpināt Jūrmalas ātrās palīdzības pilnīgi bezjēdzīgo likvidāciju, vai arī atbalstīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loģisko ierosinājumu: lemt par ārpakalpojumu līguma slēgšanu ar pašvaldības SIA Jūrmalas ātrā palīdzība, tādējādi saglabājot kūrortpilsētas medicīniskās palīdzības dienestu, kas nule nosvinējis 50 gadu jubileju un kas savienots kopīgā ķēdē ar pilsētas glābšanas dienestu.
Nav akmenī iecirsts
Saeimas komisijas sēdē visi tās locekļi viennozīmīgi atbalstīja jūrmalniekus viņu centienos saglabāt pilsētas ātro palīdzību. Deputāti vēlējās uzzināt: kas būs labāk, ja gadiem nostabilizētais dienests tiks iznīcināts, tā vietā liekot citus mediķus bez Jūrmalas darba pieredzes. Deputātiem nācās palikt gribot: NMPD šefs A. Ploriņš – kā vienmēr – neko sakarīgu uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Kaut arī NMPD vadība bija sagatavojusi tukšvārdīgu sava dienesta "labu darbu un iespēju" prezentāciju, tā tomēr nespēja pārliecināt Saeimas deputātus, un viņi balsoja par to, ka MK steidzamības kārtā jāizskata iespēja Jūrmalas ātrajai palīdzībai slēgt ārpakalpojumu līgumu.
Jūrmalnieki jau trešo gadu cīnās par to, lai pilsētā saglabātu ātro palīdzību, un gan publiskajās uzstāšanās reizēs, gan publikācijās ir pausti argumenti, pret kuriem NMPD vadība nekad nav spējusi nolikt savējos pretargumentus. Neparasti ir tas, ka šajā cīniņā vienotā pozīcijā atrodas gan jūrmalnieki, gan viņus apkalpojošā ātrā palīdzība, gan pilsētas vadība. Pret šo vienoto bloku kā auni pret jauniem vārtiem nostājušies Veselības ministrijas birokrāti, kuriem savas nekompetences un jautājuma neizpratnes dēļ diemžēl pievienojies arī veselības ministrs Didzis Gavars. Birokrāti kā vienīgo argumentu vicina saukli: "Tas ir Ministru kabineta rīkojums." "Ministru kabineta rīkojumi nav iekalti akmenī," teic Saeimas deputāts Andris Bērziņš, "tāpēc jālūkojas, lai labāk ir pacientiem, nevis birokrātiem."
Tikpat nepārliecinošs kā A. Ploriņš Saeimas komisijas sēdē bija arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Reirs, kurš, mēģinādams pārstāvēt ministrijas viedokli, taisnojās, ka viņam jādomā ne tikai par Jūrmalu, bet arī par Dobeli un Auci, kur "situācija ar ātro palīdzību ir sliktāka". Acīmredzot J. Reira mērķis ir panākt, lai visur ir tikpat slikti kā Dobelē un Aucē.
Jācer uz veselo saprātu
PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs vārdus nemeklē, viņš izsakās taisni: "Naktī uz 1. jūliju Jūrmalu okupēja NMPD. Bija gan pateikts, ka nakts iebraukšana tiek atcelta, jo NMPD acīmredzot bažījās, ka jūrmalnieki varētu protestēt. Taču Rīgas mašīnas iebrauca no Kauguru puses. Mūsu dispečeri ziņoja, ka tieši pulksten 12 naktī jūrmalniekiem tiek nogriezta iespēja piezvanīt pa 03, lai izsauktu Jūrmalas ātro palīdzību: jūrmalniekus savienoja tikai ar Rīgas dispečeriem. Zinu, ka daudzi cilvēki pieprasīja, lai savieno ar Jūrmalas ātrajiem. Rīdzinieki uzreiz prasīja adresi, pat nepajautājot, kas slimniekam kaiš. 14 minūšu pāri pusnaktij bija pirmais izsaukums uz Ragaciemu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no Vaivaru rehabilitācijas centra, kur tagad atrodas Rīgas mašīnas. Tikai pēc desmit minūtēm auto izbrauca uz izsaukumu. Visticamāk, tika pētīta karte, lai zinātu, kurp jābrauc. Izsaukuma vietā brigāde ieradās tikai pēc 40 minūtēm." Kaut arī NMPD cenšas šobrīd Jūrmalas ātrās palīdzības dispečerus izolēt, tomēr jūrmalnieki nevar sūdzēties par to, ka izsaukumi būtu katastrofāli samazinājušies, savukārt par NMPD šefa A. Ploriņa publiski izplatītajām baumām, ka Jūrmalā mērķtiecīgi esot organizēti viltus izsaukumi, Uldis Ciekurs tikai piebilst, ka tādus "izsaukumus" varēja organizēt arī viens otrs rīdzinieks, lai diskreditētu jūrmalnieku taisnīgo cīņu pret birokrātiju.
Rīgas kolēģi Uldim Ciekuram pastāstīja, ka Rīgai tonakt tika atņemtas piecas brigādes, lai melnā tumsā okupētu Jūrmalu. "Tā kā Rīgai trūka cilvēku, viņi tika atsaukti no atvaļinājumiem," saka U. Ciekurs, "tāpēc rīdzinieki nebija apmierināti, ka tik brutāli jāielaužas Jūrmalā." Pirmajā naktī Jūrmalā ieradās LTV brigāde, lai nofilmētu, kas notiek pilsētā. Taču šķiet, ka patiesais iemesls bija parādīt veselības ministra Didža Gavara "rūpes" par jūrmalniekiem, sak, re, cik labi, ka te tagad saimnieko NMPD "kolhozs"! Proti, D. Gavars telekameru priekšā aplūkoja Rīgas brigāžu darbību Jūrmalā. Taču nezin kādēļ televīzijā neparādījās sižets par to, kā Gavara kungam tajā pašā naktī veicies Jūrmalas ātrās palīdzības stacijā, kur viņš bija iebraucis, lai vervētu darbiniekus NMP dienestam. Jūrmalnieki Gavara kungu, maigi sakot, izsvilpa.
Žēl, ka manipulatori no NMPD ir padarījuši jauno ministru, kurš turklāt ir Jūrmalas iedzimtais, par marioneti savās birokrātiskajās spēlītēs. Ministra nedrošība spriedumos radījusi gļēvumu: Didzis Gavars baidās gaišā dienas laikā tikties ar jūrmalniekiem, kaut arī viņš ir vairākkārt aicināts to darīt. Šodien Ministru kabinetam ir iespēja parādīt drosmi un labvēlību pret jūrmalniekiem, pārraujot birokrātiskā stulbuma un spītības važas: atliek tikai akceptēt ārpakalpojumu līguma noslēgšanu – tad Jūrmalas ātrie netiks likvidēti, vairāk nekā 50 ātrā palīdzības darbinieku netiks izmesti uz ielas, pilsētas iedzīvotāji atviegloti uzelpos. Atliek cerēt uz Ministru kabineta locekļu veselo saprātu.