Ašeradens bremzē lēmumu par Radio SWH
Lai gan Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis intervijā Neatkarīgajai, kas notika pagājušo ceturtdien no rīta, skaidri un nepārprotami paziņoja, ka pārbaude par to, vai a/s Radio SWH akciju pārdošanas darījums atbilst nacionālās drošības interesēm, ir pabeigta un «klasificēta informācija ir nodota valdībai», vēl vakar valdība šo informāciju tomēr nebija saņēmusi.
Kā Neatkarīgajai vakar paskaidroja Ministru kabineta (MK) preses sekretāre Sabīne Spurķe, «pagaidām Ekonomikas ministrija nav iesniegusi nepieciešamo informāciju skatīšanai Ministru kabinetā».
Atbilstīgi Nacionālās drošības likumu paskaidrojošajiem MK noteikumiem Nr. 606, atbildība par informācijas aprites bremzēšanu šajā gadījumā gulstas nevis uz kādiem anonīmiem ministrijas ierēdņiem, bet gan tieši uz ekonomikas ministru, kas šobrīd vēl ir Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).
Kā jau vairākkārt ziņots, augustā 80% a/s Radio SWH akciju ieguva ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni nepārprotami saistītā SIA Media Support. Tomēr akciju pircēji bija ignorējuši Nacionālās drošības likumu, kurā noteikts, ka šādam darījumam ir nepieciešama MK atļauja.
Kad par Nacionālās drošības likuma prasību neievērošanu sāka interesēties Neatkarīgā, SIA Media Support tomēr iesniedza dokumentus Ekonomikas ministrijā. Bet tad savukārt ieilga SAB pārbaude par to, vai SIA Media Support un tās patiesā labuma guvēji kā Radio SWH kontrolētāji neapdraud nacionālās drošības intereses.
Pagājušo ceturtdien SAB direktors J. Maizītis Neatkarīgajai apstiprināja, ka pārbaude beidzot ir pabeigta. Uz jautājumu, kāpēc pārbaude ieilgusi, J. Maizītis atbildēja: «To es varu paskaidrot. Grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka šādas pārbaudes ir jāveic gan SAB, gan Drošības policijai, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestam. Taisnība ir tā, ka pārbaude nenotika ātri. Tam ir savi iemesli. Bet šobrīd rezultāts jau ir - klasificēta informācija ir nodota valdībai. Tālāk valdībai ir jāpieņem lēmums. Nezinu, kā valdība lems. Nezinām, kādi būs uzstādījumi, bet ir jābūt valdības lēmumam, kuru pēc tam ir iespējams pārsūdzēt arī apgabaltiesā. Taisnība ir tā, ka pārbaude nenotika ātri, bet tā ir pabeigta.»
Cita starpā, arī SAB direktors prognozēja, ka ir iespējama kavēšanās ar valdības galīgā lēmuma pieņemšanu, un pat šaubījās, vai lēmumu gribēs pieņemt pašreizējā valdība. Proti, uz Neatkarīgās iestarpinājumu, ka «MK noteikumos rakstīts, ka valdībai lēmums jāpieņem nekavējoties», J. Maizītis teica: «Nezinu, vai to lems šī vai nākamā valdība. Varu apstiprināt tikai to, ka pārbaude nebija ātra un tam bija savi iemesli. Valdībai pašai jālemj, vai lēmumu pieņemt slēgtā vai atklātā sēdē.»
MK noteikumos Nr. 606 nepārprotami noteikts, ka personai, kura vēlas iegūt būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā (šajā gadījumā - a/s Radio SWH), ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai likumā prasītā informācija par sevi. Savukārt «Ekonomikas ministrija saņemto pieteikumu nekavējoties nosūta valsts drošības iestādēm atzinuma sniegšanai».
Valsts drošības iestādēm nav noteikts konkrēts termiņš pretendenta izvērtēšanai.
Turpretī, kad valsts drošības iestāde savu atzinumu par to, «vai atļaujas izsniegšana /īpašnieka maiņai/ neapdraud nacionālās drošības intereses», ir sagatavojusi, ekonomikas ministram atkal ir jārīkojas nekavējoties. Proti, MK noteikumos teikts: «Lēmumprojektu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt (..) sagatavo Ekonomikas ministrija, un ekonomikas ministrs iesniedz to izskatīšanai steidzamības kārtībā Ministru kabinetā.»
Nav šaubu, ka MK noteikumos Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministra rīcība ir stingri reglamentēta ar «nekavējoties» un «steidzamības kārtībā» tādēļ, lai investoram, kā paskaidrots anotācijā Nacionālās drošības likumam, «salīdzinoši īsos termiņos būtu nodrošināta tiesiskā skaidrība par pieņemto lēmumu».