Latvijas Banka (LB) un Finanšu ministrija (FM) kategoriski nepiekrīt "Bankas Baltija" (BB) likvidatoru izteiktajiem pārmetumiem par nepienācīgu BB uzraudzību pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Valsts interešu aizstāvis vērienīgajā lietā par 238 miljonu latu piedziņu no valsts advokāts Romualds Vonsovičs šodien paskaidrojumos Rīgas apgabaltiesai uzsvēra, ka BB prasību pilnībā neatzīst. Pēc viņa teiktā, prasītājs arī kļūdaini norādījis, ka prasība celta BB kreditoru vārdā. Šādas tiesības likvidatoram neesot devis likums.
Vonsovičs detalizēti izklāstīja LB darbības BB uzraudzībā, tā atspēkojot prasītāju apgalvojumus par centrālās bankas nevēlēšanos rīkoties. Viņš uzskaitīja LB piemērotās sankcijas un sodus BB, kā arī, citējot Saeimas 1995.gada jūlija sēdes stenogrammu, ieskicēja likumdevēja tā laika negatīvo attieksmi pret stingrāku prasību noteikšanu banku uzraudzībā.
Advokāts pauda uzskatu, ka LB nevar piekrist prasītāja uzskatam, ka starp BB likvidatoru un atbildētājiem šajā civillietā pastāv civiltiesiskas attiecības, uzsverot, ka, pat ja tā būtu, tad ir pagājis likumā noteiktais 10 gadu termiņš un varbūtējās saistību tiesības izbeigušās.
Advokāts uzsvēra, ka prasītājs nav pierādījis LB rīcības prettiesiskumu, kā arī tās cēlonisko sakaru ar BB kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem, turklāt, lai gan BB likvidators norādījis, ka prasība tiek celta kreditoru vārdā un interesēs, uzsvērdams, ka administrators iepriekš pārbaudījis ikviena prasījuma pamatotību, tomēr liels skaits no apgabaltiesai iesniegtajā kreditoru sarakstā minētajām uzņēmējsabiedrībām izslēgtas no Uzņēmumu reģistra (UR).
Kā piemērus Vonsovičs minēja kompānijas "Kellog Latvija", "Mūsa", "Grīziņkalns", "Rīgas tirgus", piebilstot, ka dažas no tām no UR izslēgtas vēl septiņus gadus pirms civilprasības prasības iesniegšanas tiesā. Turklāt ar pretenziju ap 6 miljonu latu apmērā tiesai iesniegtajā kreditoru sarakstā minētā arī "Moskva Baltija banka", kuras reģistrācijas ieraksts anulēts vēl 1998.gadā, bet ap 8 miljonu latu kredīti, kas ietverti BB likvidatora prasījumā, nodoti apsaimniekošanai AS "Parex banka".
Tāpat prasībā BB likvidators ietvēris arī prasījumus, par kuru nepamatotību spriedumus pieņēmušas jau dažādas tiesu instances, atzīstot, ka prasība piedzīt no LB BB noguldīto naudu ir nepamatota un tiesvedība daļā par vairāku kreditoru prasījumu pamatotību ir izbeidzama.
Vonsovičs uzsvēra, ka prasībā ietverti vairāki pēc būtības absurdi prasījumi, tostarp no valsts LB un FM personā tiek lūgts piedzīt 2,92 miljonus latu pašas LB kreditora prasījumu, tādējādi var veidoties situācija, ka prasības apmierināšanas gadījumā LB būtu vienīgais kreditors, kura prasījums pret BB netiktu apmierināts.
Advokāts arī skaidroja, ka saskaņā ar tolaik spēkā esošajiem noteikumiem pārbaudes BB veikuši revidenti un BB izrādījusi aktīvu interesi par notiekošo bankā. Turklāt uzraudzības funkcija esot tikai viena no LB īstenotajām valsts finansiālas stabilitātes nodrošināšanā valstī un arī tas cita starpā izslēdz uzraudzītāja tiešu atbildību par notikušo.
Vonsovičs arī uzsvēra, ka ģenerālprokuratūra 1996.gadā nozieguma sastāva trūkuma dēļ izbeigusi krimināllietu saistībā ar BB tajā daļā, kurā tika vērtēta LB amatpersonu atbildība notikumos BB.
Kā nepamatotus Vonsovičs novērtēja arī prasītāju izteiktos apgalvojumus, ka LB esot patvaļīgi norakstījusi no BB kontiem naudas līdzekļus, kā arī esot sekmējusi darījumus ar "Finhold" un "Ceska bank" akcijām, uzsverot, ka tieši LB aicinājusi auditorus rūpīgi sekot tam, lai darījumā ar "Finhold" netiktu izmantota BB nauda. Turklāt LB tolaik neesot bijis pamata pieprasīt ziņas par "Finhold" īpašniekiem - līdz pat fiziskām personām, tādejādi tikai BB krimināllietas izmeklēšanas gaitā noskaidrojies, ka "Finhold" faktiskais īpašnieks ir BB vadītājs Aleksandrs Lavents.
Vonsovičs arī atspēkoja iepriekš prasītāju paustos pārmetumus, ka Laventa vadītajai BB savulaik nepamatoti izsniegta licence, jo viņš ticis notiesāts par kontrabandu. Advokāts uzsvēra, ka saskaņā ar likumu piemēroto sodu Lavents jau astoņdesmito gadu vidū izcietis un viņa sodāmība BB licencēšanas brīdī bijusi dzēsta.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 22.jūnijā sāka pēc būtības izskatīt vērienīgo, 2005.gadā ierosināto BB likvidatoru AS "BDO" prasības lietu pret valsti LB un FM personā par 238 miljonu latu piedziņu.
Tiesa iepazīstināja procesa dalībniekus ar prasību un uzklausīja abu pušu viedokļus. BB likvidatoru pārstāvji norādīja, ka uztur prasību, bet atbildētāja puse apgalvoja, ka to neatzīst.
Nākamajās tiesas sēdēs 29.jūnijā un 2.jūlijā apgabaltiesa noklausījās BB likvidatoru pārstāvju pozīciju šajā lietā, kā arī prasītāju advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes sniegtās atbildes uz valsts interešu aizstāvja advokāta Vonsoviča uzdotajiem jautājumiem par prasības pieteikuma, kā arī tā grozījumu un papildinājumu saturu.
2005.gadā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā BB likvidators, ko tolaik sauca "BDO Invest Rīga", bet tagad mainīts nosaukums uz "BDO", lūdza piedzīt 185,6 miljonus latu, taču šī gada 21.janvārī prasība grozīta. Pašlaik no valsts un LB solidāri tiek lūgts piedzīt 238 miljonus latu.
BB likvidators Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā pret centrālo banku norādīja, ka galvenie iebildumi tai radušies pret LB rīcību pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm.
Šā gada janvārī tika mainīts šajā lietā trešās persona statusā esošās FM procesuālais statuss. Ministrija no trešās personas šajā lietā kļuva par atbildētāju.
LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.
Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī.
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.
Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.
Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) - 12 miljonus latu.