Pensionāri pieprasa mazināt nabadzību
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Saeimas deputāti dāvanā no senioriem svētdien saņēma pirts slotas un dziesmu vārdos ietvertu ironisku atgādinājumu par solījumu pildīšanu. «Es zinu: šie vārdi tev nenāk no sirds, jo redzu, ka acīs tev viltība mirdz,» politiķus sveica ansamblis Satekle no Lejasciema. Senioriem netrūkst humora izjūtas, jo reālo situāciju ar veselības aprūpes pieejamību, medikamentu dārdzību un nabadzību dziedošie pensionāri izdziedāja dziesmās. «Kā var aizmirst, kā var aizmirst, senioriem, ko solīja», «Pensionāriem apsolīja visas kaites izārstēt,» – šīs un citas rindas skanēja dziesmās Sporta manēžā, Rīgā, kur svētdien pulcējās pensionāri Latvijas Pensionāru federācijas sapulcē – kopumā 67 senioru biedrību pārstāvji no dažādām Latvijas pusēm, vistālāko ceļu bija mērojuši pensionāri no Apes.

Ar dziesmu vien neizdzīvosi

Tomēr metot jokus pie malas, jāatzīst, ka senioru stāstītais bija rūgtuma pilns. «Mēs gribam justies novērtēti, bet mūsu ikdienas līdzgaitnieks ir vientulība, esam vieni un nesadzirdēti,» sacīja Vārkavas pensionāru biedrības vadītāja Helēna Piziča. «Jā, vidējā pensija valstī ir vairāk nekā 300 eiro, bet - kā šādu pensiju izrēķina? Pieskaita tos visus pensionārus, kuri saņem vairāk par 1000 eiro. Jā, ar 350 eiro pensiju nemaz nebūtu tik slikta dzīvošana, taču mēs zinām, ka liela daļa pensionāru saņem tikai 150, 200 eiro pensiju, kuras nesasniedz šo vidējās pensijas līmeni. Cik no šīs pensijas seniors var atlicināt pārtikai, elektrībai, gāzei, medikamentiem, transportam, un reizēm ir jāizdara izvēle starp zālēm un pārtiku.» Seniori no Vārkavas stingri iestājās par nodokļa atcelšanu pensijām.

«Pensija ir nopelnīta, maksājot nodokļus, tāpēc - kādi vēl var būt nodokļi no pensijas. Tā ir krāpšana un zagšana. Esam jau savu samaksājuši,» uzsvēra H. Piziča.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana pensijām ir viens no jautājumiem, ko risināja aizgājusī Saeima. Tā nolēma ļoti lēnām palielināt šo neapliekamo minimumu, tā rezultātā ar nodokli apliek pat nelielas pensijas, sākot no 250 eiro. Indeksācijā pieliek, bet nodokļi pieaugumu noēd. Latgales seniori uzsvēra, ka pensionāru biedrības daudzas lietas izdara valsts vietā, piemēram, atbalsta vientuļos seniorus, rūpējas par pensionāru veselību, organizējot vingrošanu, sporta aktivitātes. Politiķus seniori aicināja beigt «mērīties ar krāniņiem» un vilkt zaļas, sarkanas un zilas līnijas, bet izveidot beidzot valdību un pieņemt nākamā gada budžetu.

Savukārt Ilga Ušaka no Skrīveriem pastāstīja par pensionāru biedrības veikto aptauju novadā, kurā secināts, ka 85 procentiem senioru ir par 300 eiro zemākas pensijas. «Medicīnas darbinieks, kurš visu mūžu nostrādājis tautas un valsts labā, saņem pensiju zem 300 eiro, skolotājs ar 50 gadu darba stāžu skolā - arī tādu pat pensiju,» sacīja I. Ušaka. Viņu sarūgtinājusi politiķu ierosme palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro, jo «tagad šie cilvēki - skolotāji, mediķi, kuri visu mūžu strādājuši, saņemtu tikpat, cik cilvēks, kurš pat desmit gadu stāžu nav varējis sakrāt».

Terēze Kārkle no Pļaviņām aicināja iedegt svecīti par jauno valdību, kurai esot «jādomā arī ar sirdi, ne tikai prātu». Arī Kārkles kundze iezīmēja pieaugošo nabadzību pensionāru vidū. Viņa teica: «Paldies valdībai par humpalām. Ja mētelis maksā veselu pensiju... Tad pērc humpalas vai velc 1983. gadā pirkto mēteli un lepni ej!»

Pensijas pirktspēja samazinās

«Deputāti brīnās, kad viņiem uzdod jautājumu, kā ir pieaugusi pensionāru dzīves dārdzība,» secināja Jānis Felsbergs no Jelgavas. «Pensijai indeksācijā pieliek kādus eiro, taču dzīves dārdzība aug daudz straujāk. Pensionāriem nodoklis jāmaksā no pirmā centa, kas ir virs 250 eiro. Aplaupiet nabagus, tā sauc šo nodokļu reformu. Latvija ir valsts ar vislielāko nevienlīdzību Eiropas Savienībā, un mums ir augstākā priekšlaicīgā mirstība arī dēļ nepieejamas veselības aprūpes. Ja vidēji pieliek pie pensijas astoņus eiro, tad izdevumi mēnesī gada laikā pieauguši vismaz par 30 eiro. Pensionāri paliek arvien trūcīgāki. To labi parāda vidējās pensijas attiecība pret vidējo algu: ja līdz šim pensija bija 38 procenti no vidējās algas, tagad tā tik tikko sasniedz 30 procentus.»

Par to savā uzrunā runāja arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš: «Pēdējo gadu laikā ir risināti vairāki pensionāriem svarīgi jautājumi - pārrēķinātas krīzes laika pensijas, indeksācijā veikti uzlabojumi, bet starptautiskas un Eiropas organizācijas ir konstatējušas, ka pensionāru vidū strauji pieaug nabadzības risks, tas ir ļoti negatīvs rādītājs, tāpēc federācija iestājas par pensionāru jautājumu prioritāru risināšanu valdībā.» Pensionāru federācija rosina Saeimā izveidot Pensiju lietu apakškomisiju. A. Siliņš norādīja, ka jārisina jautājums par sociālā atbalsta sniegšanu senioriem visā Latvijā, jo pašlaik dažādās Latvijas teritorijās ir pieejama ļoti dažāda sociālā palīdzība, piemēram, Rīgā uz atbalstu var pretendēt seniors, kuram ir mazāk nekā 400 eiro mēnesī, bet citur - ja mazāk par 129 eiro mēnesī. Vēl ir jārisina jautājums par pensiju piemaksu piešķiršanu. Pašlaik pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa ir 1,5 eiro, bet pensionāriem, kuri laika posmā pēc 1996. gada līdz 2011. gadam - viens eiro, pēc 2011. gada vispār piemaksas nepiešķir.

Par slotām priecājas

Uz šo pensionāru sapulci bija aicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji, arī visi politiķi, kuri strādās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Bija ieradušies tikai trīs - Vitālijs Orlovs (Saskaņa), Andris Skride (Attīstībai/Par) un Nacionālās apvienības pārstāve. Jaunais Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs A. Skride apsolīja pensionāriem apbraukāt visus Latvijas reģionus, lai tiktos ar senioriem. Viņš pieminēja vismaz divas lietas, kas jārisina uzreiz: palielināt pensiju neapliekamo minimumu un pārskatīt medikamentu cenas. V. Orlovs atzina, ka pensionāriem nav solīts neizpildāmais, bet «frakcija pierādījusi sevi ar saviem reālajiem darbiem». Deputāti dāvanā saņēma slotas. Saeimā ievēlētais vēl pašreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs vēstulē senioriem atvainojās, ka nevar būt klāt, jo aizņemts ar nākamās valdības veidošanas sarunām. Pēc viņa teiktā, atbalstu pensionāriem noteiks valsts ekonomiskā attīstība. Savukārt Jaunā konservatīvā partija savā vēstulē pārdroši ierakstījusi, ka atbalstīs visus pensionāru federācijas priekšlikumus.