Jelgavā trūkst darbaroku; meklē risinājumus

Kā aģentūru LETA informēja JRKP vadītājs Imants Kanaška, tieši izglītības sistēmai sēdes dalībnieki pievērsa īpašu uzmanību, jo, viņuprāt, pareizi ievirzot un ieinteresējot skolēnus, nākotnē iespējams palielināt tik ļoti trūkstošo inženieru skaitu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studiju prorektors Aigars Laizāns norādīja, ka iecerētās izmaiņas izglītības saturā, kas, piemēram, paredz 8. un 9.klasē fizikai tikai 70 stundu kursu jeb vienu mācību stundu nedēļā, nesekmēs jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm.

"Diemžēl šogad arī LLU piedzīvojusi studētgribētāju skaita kritumu tieši tehniskajās zinātnēs. Ļoti daudzi skolēni, izvēloties humanitāro specializāciju vidusskolās, zaudējuši iespēju pievērsties tehniskajām zinātnēm, jo nav apguvuši fiziku, ķīmiju un matemātiku," aģentūrai LETA skaidroja Laizāns.

Tam piekrita arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, uzsverot, ka nākotnē ļoti daudz būs atkarīgs no skolotāja, no viņa zināšanām un vēlmes radoši strādāt. Laizāns arī norādīja, ka valstiskā līmenī jāpieņem lēmums būtiski kāpināt pedagogu atalgojumu, lai veidotos konkurss uz vakancēm šajā profesijā, jo patlaban jauno pedagogu zināšanas bieži vien neesot pietiekami augstā līmenī.

Pēc Auzas domām, būtiska loma ir arī karjeras konsultantiem un ekskursijām uz uzņēmumiem, kuros jaunieši var iepazīt savu iespējamo nākotnes profesiju. Tam jāpieiet nopietni, ne tikai formāli, tādēļ būtu svarīgi, lai uz uzņēmumiem dotos tieši tie skolēni, kurus tas interesē, skaidroja Auza.

SIA "Signum" valdes loceklis Andris Upenieks atzina, ka ir saskāries ar to, ka ne vienmēr skolēnus interesē ekskursijas uzņēmumos karjeras dienu laikā, tāpēc viņš uzskata, ka būtu jāveido skolēnu grupas atkarībā no interesēm, jo tādā gadījumā ekskursijām būs daudz lielāka atdeve.

Ar izglītības ieguves posmā pieļauto kļūdu labošanu saskaroties arī Nodarbinātības valsts aģentūra, kuras Jelgavas filiāles vadītājs Aigars Rublis norādīja, ka aptuveni 20% bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, bet vairāk nekā 35% - ar profesionālo izglītību. "Jelgavā bezdarba līmenis šobrīd ir 3,2%, kas ir kritiski zems, un uzņēmumiem darbinieku trūkst. Jāvērš uzmanība uz bezdarbnieku pārkvalificēšanu, kā arī viņu motivāciju, jo nereti darba meklētājiem ir pārspīlēti augstas prasības, kas neatbilst viņu zināšanu līmenim," piebilda Rublis.

Darbaspēka trūkuma kontekstā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Inese Pučeta klātesošos uzņēmējus iepazīstināja ar iespējām darbinieku piesaistei no citām valstīm. Jau patlaban atsevišķi uzņēmēji nodarbina cilvēkus no citām valstīm, tajā skaitā Ukrainas, un šie uzņēmēji novērojuši, ka importētais darbaspēks nereti strādā daudz produktīvāk un pret veicamajiem pienākumiem izturas atbildīgāk.

JRKP sēdes noslēgumā asociācijas priekšsēdētājs Kanaška rezumēja, ka problēmas ar darbaspēku jārisina kompleksi, sākot ar izglītības sistēmas reformām. Pēc viņa teiktā, uzņēmēji ir gatavi aktīvi iesaistīties šajā procesā, turklāt var sniegt praktiskus padomus, lai palīdzētu sakārtot problēmas darba tirgū.

"Mēs jau tagad sadarbojamies ar mācību iestādēm, turklāt esam gatavi jauniešiem iepazīstināt ar ražotnēm, sniegt savas zināšanas un motivēt izvēlēties eksaktos priekšmetus un ar tehniskajām zinātnēm saistītas profesijas," uzsvēra JRKP vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu, kur jaunos inženieru sāk gatavot jau no pirmās klases.

"Šī brīža situācija ar darbaroku trūkumu ir kritiska, jo neļauj attīstīties ne tikai konkrētiem uzņēmumiem, bet valsts ekonomikai kā tādai, un risinājumi ir jāatrod ātri, vienlaikus neaizmirstot pat ilgtermiņa plāniem situācijas mainīšanai," pauda Kanaška.