Ņemot vērā, ka SIA Jūrmalas ātrā palīdzība nav publiskas personas orgāns vai piekritīga iestāde, bet gan ir kapitālsabiedrība - privāto tiesību juridiska persona, tad sadarbības līguma slēgšana ar šo SIA neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, teikts vēstules projektā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Saeimas komisija lūdza Ministru prezidentu Valdi Dombrovski steidzamības kārtā pieņemt lēmumu slēgt sadarbības līgumu ar Jūrmalas ātro palīdzību, kas nepiekrita pievienoties vienotajam valsts Neatliekamās Medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam.
V. Dombrovskis uzdeva veselības ministram Didzim Gavaram sagatavot atbildi. Rīt šo jautājumu izskata valdībā.
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi atbildi, kurā teikts: Veselības ministrijai līdz 2010. gada 1. jūlijam ir jānodrošina, ka NMP dienests sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valsts teritorijā. Atbilstoši Ministru kabineta Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumiem no 1. jūlija vienīgais valsts apmaksātās pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējs ir NMP dienests.
VM secina: sadarbību valsts pārvaldē reglamentē Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta piekto daļu publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu, savukārt šī likuma 61. pants paredz, ka sadarbības līgumu var slēgt publiskas personas, kuras vārdā šādu sadarbības līgumu slēdz tās orgāns vai piekritīga iestāde, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē. „Ņemot vērā, ka Jūrmalas ātrā palīdzība nav publiskas personas orgāns vai piekritīga iestāde, bet gan ir kapitālsabiedrība - privāto tiesību juridiska persona, tad sadarbības līguma slēgšana ar Jūrmalas ātrā palīdzība neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām. Turklāt pirmsslimnīcas NMP nodrošināšana ir NMP dienesta pamatfunkcija, līdz ar to likums neparedz arī tās deleģēšanas iespēju privāto tiesību juridiskai personai, kā arī tas nevar būt publiska pakalpojuma iepirkuma priekšmets,” teikts vēstulē.
Tāpat VM norāda, ka pašreiz sadarbība ar Jūrmalas ātro palīdzību būtu arī ekonomiski nepamatota, jo saskaņā ar Veselības norēķinu centra datiem, Jūrmalā uz vienu NMP brigādi ir vislielākais finansējums, bet NMP izsaukumu operativitātes rādītāji ir sliktāki par valstī vidējiem.
NMP dienests, sagatavojoties pirmsslimnīcas NMP nodrošināšanai, ir veicis virkni darbību, tai skaitā, nokomplektējis neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personālu, izveidojis sakaru infrastruktūru, nomātas un labiekārtotas telpas brigāžu izvietošanai Jūrmalas pilsētā.
„Tomēr daudz būtiskāki ir operatīvā darba organizācijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas riski, kas pastāvētu sadarbības starp NMP dienestu un SIA Jūrmalas ātrā palīdzība gadījumā. Jebkuras neparedzamas, nesaskaņotas un neplānotas darbības, saistībā ar zvanu pieņemšanu un brigāžu vadību var reāli apdraudēt cilvēku dzīvības. Tā kā NMP dienestam no 2010. gada 1. jūlija jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība visā valstī un jāuzņemas atbildība par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas savlaicīgumu un kvalitāti, šādas sadarbības ietvaros NMP dienests nevar atbildēt par citas iestādes neatliekamās palīdzības izsaukumu pieņemšanu, reaģēšanu uz izsaukumu, izsaukuma izpildi, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas taktiku, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par šo lēmumu un uz tiem balstītas rīcības sekām,” teikts izvērtējumā.
VM secina: sadarbības līguma slēgšana starp NMP dienestu un SIA Jūrmalas ātrā palīdzība pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā nav pamatota ne ar tiesiskiem, ne no ekonomiskiem apsvērumiem.