Valsts pārvaldes iestādēs atteiksies no vienota darbalaika

© F64

Šonedēļ, 21.novembrī, Ministru kabinets plāno lemt par "attiekšanos no novecojušā regulējuma par vienotu pamata darbalaiku valsts pārvaldes iestādēs", kas paredz, ka valsts pārvadē pamata darbalaiks ir no plkst.8.30 līdz 17.

Šo pamata darbalaiku valsts pārvaldē nosaka 1996.gadā pieņemtie noteikumi "Par vienotu pamatdarbalaiku valsts pārvaldes iestādēs", kurus valdība plāno atzīt par spēku zaudējušiem.

Valsts kancelejā skaidroja, ka minētais regulējums ir pieņemts pirms vairāk nekā 20 gadiem un tas neatbilst faktiskajai situācijai valsts pārvaldes iestādēs.

Tāpat Valsts kancelejā piebilda, ka patlaban Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka iestādes darba organizāciju nosaka iestādes vadītājs, līdz ar to iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt iestādes vai tās struktūrvienības darbalaiku. Tiek arī skaidrots, ka darba tirgus tendences liecina, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes pāriet no darba organizācijas laikposmā no plkst.8.30 līdz 17 uz elastīgākām formām, vienlaikus nodrošinot 40 stundu darba nedēļu normālā darbalaika ietvaros.

Tajā pašā laikā Valsts kancelejā uzsvēra, ka plānotās izmaiņas neietekmēs kārtību, kādā iestādes pieņem apmeklētājus. Jau pašlaik valsts tiešās pārvaldes iestādes, ievērojot tām normatīvajos aktos noteiktās kompetences specifiku, strādā atšķirīgu darbalaiku. Piemēram, atšķirīgs darbalaiks vairumā gadījumu noteikts tādām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas tiešā veidā nodrošina pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Valsts darba inspekcija u.c.

"Iestādes, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, jau ir noteikušas tādu darbalaiku un apmeklētāju pieņemšanas laiku, lai apmeklētājiem tas būtu pēc iespējas izdevīgi. Atteikšanās no vienotā pamata darba laika valsts pārvaldē neietekmēs kārtību un laiku, kādā iestādes jau pašlaik pieņem apmeklētājus," uzsvēra Valsts kancelejā.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais