Par godu Latvijas simtgades svinībām šodien notiks vairāki pasākumi.
Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas šodien plkst.18.30 notiks koncerts "Mīlestības vārdā. 18+", kurā izskanēs 18 populāras latviešu dziesmas dažādos aranžējumos, informēja Latvijas valsts simtgades birojā.
Koncerts notiks brīvā dabā uz koka skatuves. Pasākumā veidotāji ir Jānis Šipkēvics un Gatis Mūrnieks, un tajā uzstāsies Alise Joste, Armands Birkens, grupa "Cosmos", Eduards Jansons, Eremijs Sējāns, Evija Vēbere, grupa "Instrumenti", Kārlis Josts, Lorete Medne, Matīss Čudars, Miķelis Putniņš, Reinis Sējāns, Renārs Kaupers, Roberta Kumsāre, Rūdolfs Dankfelds u.c.
"Izvēlētais repertuārs ir jaudīgākais mīlas un degsmes apliecinājums, kura pamats radies 20.gadsimta 80. un 90.gados. Savukārt notikuma dramaturģiskais kodols būs astoņas mīlestības vēstules," teikts koncerta aprakstā.
Godinot valsts simtgadi, arī šodien vairākos Rīgas kultūras centros un namos iedzīvotāji varēs apmeklēt vairākus svētku koncertus.
Plkst.15.30 un plkst.19 Latvijas Nacionālajā teātrī notiks koncertuzvedums "Dzimšanas dienas nakts", bet plkst.15 Rīgas Kongresu namā gaidāms koncerts "Būsim lieli līdzi Saulei!". Tajā piedalīsies Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sõla" un solisti Annija Putniņa, Daumants Kalniņš un Rihards Mačanovskis.
Plkst.16 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" notiks koncerts "Dziesmas Latvijai". Koncertā piedalīsies sieviešu koris "Ausma" un vokālā grupa "Trīs Latvijas tenori", kas atskaņos Pētera Barisona, Mārtiņa Brauna, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula un citu latviešu komponistu mūziku.
Savukārt plkst.19 VEF Kultūras pilī būs koncerts "Tēvzemei un brīvībai". Tajā muzicēs orķestris "Rīga", Latvijas Zemessardzes koris "Stars" un kamerkoris "Fortius". Kā solisti uzstāsies Marlēna Keine, Ieva Parša, Emīls Klaužs un Miervaldis Jenčs. Programmā gaidāmi Jurjānu Andreja kantāte "Tēvijai" un divu latviešu komponistu pirmatskaņojumi - Jura Kulakova kantāte "Tēvzemei un Brīvībai" un Ilonas Breģes opuss "Mūzika tēlnieka Kārļa Zāles piemiņai".
Koncerts "Tēvzemei un Brīvībai" ir orķestra "Rīga" rīkotā festivāla "Trīs zvaigznes" noslēdzošais koncerts.
Šodien, no plkst.17 līdz plkst.23, rīdzinieki un pilsētas viesi pēdējo dienu varēs baudīt gaismas festivāla "Staro Rīga" objektus.
Kopumā festivālā laikā šogad tiek izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt ne vien objektus, kas veltīti valsts simtgadei, bet arī tādus, kas koncentrējas uz vides un dzīvnieku aizsardzību.
Šī gada festivāla tēma ir "Augšām cēlās Gaismas pils". Festivālā ir trīs programmas - pamatprogramma, starptautiskā programma un festivāla partneru programma "Rīgas karnevāls".
Pamatprogrammā gaismu mākslinieki tika aicināti veidot gaismas objektus, balstoties gan uz Latvijas kultūras kanonu kā mūsu kultūras valstiskās identitātes pamatu un tajā iekļautajām kultūras vērtībām, gan arī atsaucoties uz valsts simtgades programmas vadlīnijām un komunikāciju saukli "Es esmu Latvija".
Iedzīvotājiem or iespēja apskatīt tādus objektus kā "Lāčplēša atgriešanās", kas stāsta par to, kā varētu turpināties slavenajā eposā aprakstītā Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņa. Gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem "Viedjūra" ir izstādīta Doma laukumā un tajā katrs dziesmas "Pūt, vējiņi!" vārds tiks attēlots ar "emodži" zīmēm. Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas redzamas objekts "Annas stāsts", kas 18 animētās gleznās stāsta par 98 gadus vecas kundzes, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi, dzīvi. Savukārt uz izstāžu zāles "Arsenāls" sienas tiek parādīts audiovizuāls stāsts "Bezgalības formula", kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.
Arī dabas tēmai un vides saudzēšanai pievēršas vairāki projekti. Mākslinieka Voldemāra Johansona skaņas un kino skulptūrā "Prombūtne", kas izstādīta Gustava Zemgala gatvē, var apskatīt video un fotogrāfijas no Ziemeļarktikas ledājiem, bet Kaņepes laikmetīgās kultūras centrā ir izstāde no 100 Rīgas iedzīvotāju atnestām lampām. Šai tēmai veltīts arī projekts "Starneši" un "Mežs spēlējas pilsētā."
Starptautisku sadarbību rezultātā tapis projekts "Sprīdītis," kas atainots uz Kongresu nama ēkas, projekts "#UniversUs", kurā zviedru izcelsmes dejotāja Lotta Svalberga, kopā ar vietējiem laikmetīgās dejas dejotājiem veido saspēli ar videoprojekciju, kā arī projekts "Rītausma", kas tiek projicēts Vērmanes dārzā un kurā apvienota Imanta Ziedoņa dzeja un Pētera Vaska mūzika.
Pirmoreiz Latvijā tiek demonstrēta arī robotu vadīta performance "Dāvana", ko var apskatīt Esplanādē, un lielformāta gaismas objektu balets "Pikooks", kas atrodas kanālā pie Rīgas Brīvostas, un, kur var apskatīt kā sniega pūces sargā savu ligzdu.
Lai gaismas festivāls nekoncentrētos tikai centrā, bet arī apkaimēs, katru festivāla vakaru citā apkaimē notiks gaismas objektu parāde "Gaismas slepenā dzīve". Šodien kustīgo objektu gājienu varēs redzēt Iļģuciemā. Gājiens notiks divas reizes - plkst.17 un plkst.20.
Tāpat šogad tiek nodrošināti vairāki objekti, kas veidoti ar sadarbības partneriem. Šogad festivālā iesaistījusies Saeima, Valsts Kanceleja, Ministru kabinets, Latvijas Banka, AS "Augstsprieguma tīkls", Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, starptautiskā lidosta "Rīga" , "Latvenergo", "Elektrum", "Samsung", "Orkla Confectionery&Snaks", Vidzemes augstskola, Valmieras mākslas vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija un daudzi citi.
