Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēs strādājošo mediķu loka paplašināšana ļautu NMPD Rīgas reģionālajā centrā izveidot apmēram 9 līdz 10 brigādes, sacīja dienesta direktore Liene Cipule.
Pēc viņas paustā, tas varētu būt būtisks atspaids, tomēr arī papildus izveidotās desmit brigādes būs par maz, lai situāciju uzlabotu. Ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanai nepieciešamas apmēram 20 brigādes, piebilda Cipule.
Viņa skaidroja, ka brigāžu veidošanas procesā lielākās grūtības sagādā vadītāju vakanču aizpildīšana. Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz, ka brigādes vadītājam jābūt neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificētam ārsta palīgam.
Pēc Cipules teiktā, izmaiņu ieviešana pieļaus, ka brigādi varēs vadīt diplomēti ārsti, kuri nav sertificēti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Patlaban apzinot mediķus, kuri atbilstu prasībām un būtu gatavi strādāt šajā amatā, secināts, ka būtu iespējams izveidot apmēram desmit šādas brigādes.
Ārkārtas medicīniskā situācija NMPD Rīgas reģionālajā centrā, visticamāk, turpināsies vismaz līdz gada beigām, aģentūrai LETA prognozēja dienesta direktore Liene Cipule.
Pēc viņas paustā, ārkārtas medicīniskā situācija nevar tikt atrisināta ļoti ātri un kādu laiku tā noteikti turpināšoties, jo, lai pārtrauktu ārkārtas situāciju, nepieciešamas apmēram 20 brigādes.
Cipule atzina, ka Veselības ministrija (VM) viņai sākotnēji norādīja, ka ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšana nav vēlama, tomēr pēc šodienas sarunām NMPD direktorei radās iespaids, ka veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izprot Cipules un viņas komandas rīcību. Cipule norādīja, ka ne ministre, ne pati dienesta direktore nebija gatavas šādai situācijai.
Vienlaikus NMPD direktore sacīja, ka neviens ministrs nespētu priecāties par šādu rīcību, tomēr svarīgo lēmumu par ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšanu nepieņēma tikai NMPD direktore, bet gan dienesta un NMPD Rīgas reģionālā centra vadība kopā.
Cipule uzskata, ka ārkārtas situācijas izsludināšana bija pareiza, jo pretējā gadījumā arī šonedēļ turpinātu pieaugt atlūgumu skaits.
NMPD direktore sacīja, ka Čakša ir ļoti iedziļinājusies esošajā situācijā, un Cipule cer, ka to pašu varēs teikt arī par nākamo veselības ministru.
Vienlaikus Cipule atzina, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai. Pēc Cipules domām, tā diemžēl nav laba ziņa, jo nevar prognozēt, kā un cik ilgi veidosies jaunā valdība.
Cipule gan uzsvēra, ka dienests ir gatavs strādāt īpašajā režīmā un neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem tiks sniegta.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.
LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Cipule norādīja, ka situācijas risināšanai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai, kas iedzīvotājiem nozīmēs biežākus atteikumus gadījumos, kad nebūs apdraudēta cilvēka dzīvība.
Pēc Cipules teiktā, patlaban plānots runāt ar VM un Ministru kabinetu, lai meklētu problēmas risinājumus. Dienests rādītājus un datus par savu darbu iesniegs gan ministrijā, gan valdībā.
Vienlaikus Cipule norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukties, ka palīdzība neatliekamos gadījumos netiks sniegta, jo dienests darbu turpinās ierastajā ritmā, proti, dzīvībai un veselībai tiešu apdraudējumu gadījumos palīdzība viennozīmīgi tikšot nodrošināta.