Bordāns solīti tuvāk savai valdībai
 
©Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Lēnīgā jaunās valdības veidošana radījusi kopš neatkarības atgūšanas nebijušu precedentu – jaunā Saeima, aizbildinoties ar joprojām miglainajām koalīcijas aprisēm, pilnvērtīgu darbu nesāks līdz 20. novembrim. Tiesa, Jaunā konservatīvā partija aktīvi uzsākusi konsultācijas ar potenciālajiem partneriem un dažos jautājumos jau jūtams, ka tā, lai valdība gūtu atbalstu, gatava atkāpties no dažām savām sākotnējām iecerēm.

Ceturtdien Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa premjerministra amatam nominētais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, lai apspriestos par iespējamās koalīcijas darbu, tikās ar Attīstībai/Par! un Jauno Vienotību.

Pēc tikšanās ar Attīstībai/Par! J. Bordāns informēja, ka tikšanās laikā abas partijas vienojušās, ka tās ir ieinteresētas valdības veidošanā un konstatējušas, ka vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, izglītības un administratīvi reģionālās reformas jautājumā, to redzējums ir pietiekami līdzīgs, lai nākotnē neradītu problēmas.

JKP līderis arī apliecināja, ka informējis potenciālos partnerus par organizācijas vēlmi vadīt Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Iekšlietu ministriju. Attīstībai/Par! gan neesot vēlējusies iesaistīties amatu dalīšanā.

Konservatīvo vēlmes nepieņemamas

Neraugoties uz to, Attīstībai/Par! kandidāts premjerministra amatam Artis Pabriks neslēpa, ka viņa pārstāvētajai organizācijai konservatīvo vēlmes nešķiet pieņemamas. A. Pabriks uzskata, ka, ņemot vērā sadrumstaloto Saeimu un potenciālo koalīciju, nebūtu prātīgi, ja vienas partijas kontrolē būtu vairākas tā dēvētās spēka ministrijas, pie kurām politiķis pieskaita arī Finanšu ministriju. Ir gan jāatgādina - sākotnējā JKP iecere paredzēja, ka finanšu ministra portfelis pienākas Attīstībai/Par!, un konservatīvo pārstāvji, atgādināti, ka loģika prasa, lai arī finanšu ministra amats tiktu premjera partijai, atrunājās, ka tā nav obligāta prasība.

Tikšanās ar Jauno Vienotību noslēdza JKP organizēto valdības veidošanas sarunu pirmo kārtu, un J. Bordāns uzskata, ka tā tuvinājusi jaunās valdības apstiprināšanu.

Izmainījies arī JKP redzējums par Jaunās Vienotības lomu iespējamajā koalīcijā. Ja līdz šim tai netika piedāvāts kārotais ārlietu ministra amats, kuru J. Bordāns vēlējās uzticēt kādam bezpartejiskam profesionālim, tad ceturtdien Jaunā Vienotība jau saņēma šādu piedāvājumu, un tas vēl neesot pēdējais, jo arī JKP sākotnēji piedāvātajā atbildību sadalījumā Jaunajai Vienotībai bija uzticētas divas ministrijas - Tieslietu un Aizsardzības ministrija.

Tikšanās ar Jauno Vienotību noslēdza JKP organizēto valdības veidošanas sarunu pirmo kārtu, un J. Bordāns uzskata, ka tā tuvinājusi jaunās valdības apstiprināšanu. Trešdien Bordāna nosauktā varbūtība, ka viņa valdība tiks apstiprināta, saglabājusi 80 procentus.

Nākamās valdības darbi

Uz plašāku tikšanos, kurā piedalīsies visi potenciālās koalīcijas partneri, partijas pulcēšoties pirmdien. Taču piektdien JKP apsolījusi sarunu dalībniekiem nosūtīt sarakstu ar nākamās valdības darbiem un plašāku iztirzājumu, kā tos paveikt.

Piemēram, Attīstībai/Par! uzskata, ka konservatīvo iecere jau nākamajā gadā noteikt, ka minimālā pensija ir 200 eiro, nav realizējama. Organizācija arī kategoriski iebilst priekšvēlēšanu laikā konservatīvo atklātajai iecerei vienā iestādē apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju. Atgādinot, ka JKP no šīs ieceres jau atteikusies, A. Pabriks pauda, ka vēlas šīs izmaiņas JKP pozīcijā redzēt uzrakstītas uz papīra.

Arī citas partijas vēlas detalizētu JKP skaidrojumu par to, kurus priekšvēlēšanu solījumus un kā tā iecerējusi realizēt.

Savā Ministru kabineta darba plānā bez 200 eiro minimālās pensijas ieviešanas JKP iekļāvusi arī reformas veselības aprūpē, ierosinājumu virzīties uz piecu reģionu modeli ar valsts ieceltiem prefektiem, kā arī citus darbus.

Plāns sadalīts blokos

Darbu plāns ir sadalīts blokos. Pirmajā blokā solīts «nelokāms eiroatlantiskais kurss», un tajā minēts gan aizsardzības nozares finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, iestāšanās pret ekonomisko bēgļu ieplūdināšanu Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī citi punkti.

Nākamais bloks ­- Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara. Lai apkarotu korupciju un sargātu valsts drošību, JKP iecerējusi padarīt efektīvāku drošības iestāžu darbu, nevis drošības dienestu apvienošanu. Tāpat konservatīvie rosina izveidot atsevišķu tiesu specializāciju ekonomisko un finanšu noziegumu jomā, stiprināt tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru nozīmi un atbildību.

Sadaļā par efektīvu valsts pārvaldi konservatīvie rosina atbalsta funkciju, piemēram, grāmatvedības centralizēšanu un apvienošanu, uzticot tās Valsts kancelejai vai kādai citai iestādei. Partija arī rosina valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, Privatizācijas aģentūras, Valsts kases, Latvijas Bankas padomes -, kā arī pašvaldību vadītājiem - noteikt amata termiņa ierobežojumus līdz desmit gadiem.

Prasības izglītības jomā un veselībā

Savukārt augstskolās esot jānosaka stingrākas prasības profesoriem attiecībā uz viņu kvalifikāciju un valodu zināšanām, kā arī vairāk jāpiesaista ārvalstu pasniedzēji, piemēram, lai viņu skaits sasniegtu vismaz 20% no kopējā profesoru skaita, bet vismaz trešdaļa no mācību satura jāpasniedz angļu valodā.

Sadaļā par veselību partija uzsver, ka valstij jāfinansē neierobežots skaits laikus pieejamu un pamatotu izmeklējumu, tajā pašā laikā bargi sodi jāpiemēro tiem, kas sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Tāpat piedāvāts pārskatīt medicīnisko pakalpojumu tarifus, lai tie atbilstu reālajām izmaksām. Lai apstādinātu straujo ārstniecības personāla aizbraukšanu, ārstu algu gada laikā partija sola celt līdz vismaz 1700 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet medmāsu algas - līdz vismaz 800 eiro.