Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" aicina grozīt šobrīd pastāvošo mehānismu valsts fondēto pensiju jeb otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plānu izvēlei, norāda kompānijas izpilddirektors Toms Kreicbergs.
Viņš norādīja, ka šobrīd jaunie otrā pensiju līmeņa dalībnieki, kuri neveic proaktīvu izvēli, tiek "ielozēti" kādā no tirgū esošajiem konservatīvajiem pensiju plāniem. Taču šī situācija nodara kaitējumu gados jaunu ieguldītāju gaidāmajai pensijai, jo atbilstoši pasaules praksei konservatīvie pensiju plāni ilgtermiņā uzrāda zemāku ienesīgumu un ir piemēroti tikai ieguldītājiem, kuriem pensijas vecums ir tuvu.
Tādējādi "Indexo" aicina atbildīgās valsts iestādes grozīt mehānismu, nosakot, ka jauni otrā pensiju līmeņa dalībnieki, kuru neveic proaktīvu izvēli, tiek "ielozēti" savam vecumam piemērotā pensiju plānā. Tas nozīmētu, ka gados jauni ieguldītāji tiek pievienoti aktīvās kategorijas pensiju plāniem ar maksimālu ieguldījumu akciju tirgū.
"Pie pašreizējās kārtības jauns cilvēks var gadiem vai gadu desmitiem ilgi palikt konservatīvos pensiju plānos, kuriem ilgtermiņā būs grūti nosegt pat inflāciju. No atbildīgas ieguldīšanas perspektīvas tas ir absurds. Konservatīvie plāni ir piemēroti gados vecākiem ieguldītājiem, jo tie daudz labāk aizsargā no svārstībām, it īpaši krīžu laikā. Gados jaunajiem - kuriem līdz pensijai ir gadu desmiti - prioritāte ir ilgtermiņa peļņa, nevis īstermiņa svārstību novēršana," teica Kreicbergs.
Tāpat kompānijā atzīmēja, ka atbilstoši Labklājības ministrijas datiem līdz 80% jauno ieguldītāju paši neizvēlas otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Šie ieguldītāji nonāk konservatīvajos pensiju plānos un daudzos gadījumos tajos paliek vēl gadiem ilgi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2017.gada 16.maijā izsniedza "Indexo" licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ar pamatdarbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā. Savukārt darbu valsts fondēto pensiju līmenī "Indexo" sāka 2017.gada 3.jūlijā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
