Pastāv šaubas, vai Ministru prezidenta amatam nominētajam Jānim Bordānam (JKP) tam atvēlētajā laikā izdosies izveidot valdību, pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.
Domāju, ka prezidents nominēja visambiciozāko kandidātu, kurš paspējis sadalīt pozīcijas un vietas, un kurš visu laiku sita sev krūtīs, sakot, ka ir piemērotākais.
Rozenvalds sacīja, ka teorētiski Bordāns varētu mēģināt iegūt 66 deputātu balsis, taču patlaban nav skaidrs, vai viņam izdosies savākt vismaz 51 balsi.
"Domāju, ka prezidents nominēja visambiciozāko kandidātu, kurš paspējis sadalīt pozīcijas un vietas, un kurš visu laiku sita sev krūtīs, sakot, ka ir piemērotākais. Vai viņš ir piemērotākais - nav īsti pārliecības," pauda dekāns.
Eksperts uzsvēra, ka Saeimas Prezidija vēlēšanas parādīja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" organizēti balsoja solidāri, savukārt viņiem pretim balsošanā stāvēja līdzšinējās koalīcijas partijas un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP).
"Ņemot vērā šodienas incidentu, kur Aldis Gobzems ("KPV LV") atklāti vērsās pret Arti Pabriku ("A/Par!"), tas vēl vairāk vairos domstarpības iespējamo partneru starpā. Ņemot vērā Bordāna nelokāmību, kurai varētu piemeklēt daudz labāku piemērojamību, skepsei ir vieta," teica Rozenvalds.
Politologs neizslēdza, ka varētu sekot cita kandidāta nominēšana. "Pabriks ir ļoti reāls kandidāts - ja Bordānam nepārāk veiksies -, ņemot vērā viņa pieredzi un daudz lielāku gatavību uz kompromisiem. Izskatās, ka valdības veidošana nebūs raita," vērtēja Rozenvalds.
Vērtējot Vējoņa iespējamos motīvus premjera amatam virzīt Bordānu, Rozenvalds pauda, ka prezidents, visticamāk, izvēlējās starp divu lielāko balsu skaitu ieguvušo partiju kandidātiem, neskaitot partiju "Saskaņa". JKP ieguvusi vairāk mandātu par "A/Par!". Tāpēc, ņemot vērā iepriekš izteikto atrunu par pielaidi valsts noslēpumam, Vējonis varētu būt izvēlējies Bordānu, teica eksperts.
"Vienlaikus Bordāna nominēšana ļaujot Vējonim "noņemt jautājumu par [prezidenta] īpašu simpātiju pret Zaļo un zemnieku savienību," vērtēja politologs.
Rozenvalds uzsvēra, ka par iespējamās koalīcijas aprisēm varēs spriest, vērojot notikumus divās turpmākajās nedēļās. "Iespējams, ka viņiem ļoti veiksies, bet par to ir zināmas šaubas," secināja eksperts.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.
Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.
Bordāns ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās, pēc tikšanās ar Vējoni viņš atzina žurnālistiem. Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar ZZS.
Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot ZZS un "Saskaņu". JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.
Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai "KPV LV" JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.
Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13.Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija - 23 deputāti - ir "Saskaņai", JKP un "KPV LV" pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet "Jaunajai Vienotībai" - astoņi.
Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot "Saskaņu".
Iniciatīvu gan bija uzņēmušās "KPV LV", JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu - "KPV LV" premjera amatam nominēja Aldi Gobzemu, JKP - Bordānu, bet AP - Arti Pabriku.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Tāpat sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas.
