Prokuroru biedrība joprojām nav reģistrēta

Pirms mēneša ar skaļiem paziņojumiem vēstīts, ka Latvijas prokuroriem beidzot ir pašiem sava biedrība. Tā solīja oficiāli rūpēties par viņu garīgo un profesionālo līmeni, kā arī celt amata prestižu.

Jāpiebilst, ka biedrības dzimšana notika īsi pēc Jāņa Maizīša fiasko Saeimas balsojumā par ģenerālprokurora kandidātu; apmēram 100 cunftes brāļu apvienojās, lai aizstāvētu savu priekšnieku. Uzņēmumu reģistrs biedrības pieteikumu saņēma jau 25. maijā, taču apvienība joprojām nav oficiāli reģistrēta. Tas nozīmē, ka visi iepriekš paustie solījumi un viedokļi nav juridiski pamatoti. Tos var tulkot kā atsevišķu prokuroru personiskos viedokļus.

Varētu domāt, ka biedrības reģistrācijai patraucējusi birokrātiskā sistēma vai kāda nejauša ķibele, taču nē. Uzņēmumu reģistrs atteicis biedrības reģistrāciju, jo prokurori radījuši kļūdainu un juridiski nepilnīgu iesniegumu, demonstrējot neizpratni par Latvijas likumdošanu.

Valsts notāre Inga Makstniece norādījusi sešas būtiskas nepilnības, dažas no tām liecina par ļoti lielu paviršību. Piemēram, statūtos norādīti divi biedrības nosaukumi – latviešu un angļu valodā, taču likums prasa rakstīt tikai vienu nosaukumu. Prokurori iesniegumā norādījuši gan mērķus, gan uzdevumus, taču reģistrā uzdevumus neraksta. Nepilnīgi ir arī noteikumi par biedrības goda locekļiem, tās darbības izbeigšanu un valdes locekļu atstādināšanu. Prokuroriem deva laiku, lai šīs nepilnības novērstu, taču atbildes vēstulē apvienība tās prezidenta Jāņa Ilstera vadībā norāda, ka kļūdījusies ir notāre, nevis paši prokurori.

"Notāra lēmumā nav ievērots tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, jo tas nav pamatots ar objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem," rakstīts atbildes vēstulē. Prokurori norāda, ka uz līdzības principa dibināta arī, piemēram, Latvijas administratīvo tiesnešu biedrība, tāpēc ir neizpratnē par notāres atteikumu.

Pārbaudīt procedūras korektumu uzdots valsts galvenajam notāram Ringoldam Balodim, kurš ir vienādās domās ar savu kolēģi I. Makstnieci. Izskatot lietas materiālus, viņš konstatēja, ka notāres lēmums nav jāatceļ, jo tas ir pareizs.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.