Valsts ceļus aprūpē ziemas režīmā
 
©F64 Photo Agency

Kopš 1. novembra sākusies Latvijas likumdošanā prasītā valsts ceļu uzturēšana atbilstoši ziemai noteiktiem normatīviem, bet reāli apledojušu ceļa posmu kaisīšanu dažās vietās Vidzemē un Latgalē valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veikusi jau oktobrī.

Laika apstākļi atšķiras gan gadu no gada, gan arī dažādās Latvijas vietās, tāpēc nav iespējams noteikt precīzus datumus, ar kādiem jāsāk un jāpabeidz tie darbi, kādus valsts apņēmusies veikt, lai nodrošinātu autotransporta kustību ziemā. Pavisam vienkārši sakot, ziemā no ceļiem ir jānošķūrē sniegs un apledojoši ceļi jāapkaisa ar smilšu un sāls maisījumu, kas samazina automobiļu slīdēšanu un kausē ledu un sniegu. Darbu apjomu regulē noteikumi, kas paredz pieļaujamo sniega daudzumu uz ceļiem un nosaka laiku, kādā sniegs jānotīra, tiklīdz pieļaujamais daudzums pārsniegts. Līdzīgi aprakstīti arī nosacījumi ceļu apstrādei ar pretslīdes materiāliem.

LAU rāda piemērus

Kārtējo ceļu uzturēšanas ziemas sezonu LAU sāk ar diviem jaunievedumiem, par kuriem pastāstīja LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. Pirmkārt, ar sāls kaisīšanas joslas platuma samazināšanu no 9 metriem līdz vidēji 7 metriem. Neapkaisītas paliks metru platas joslas abās ceļa malās. Aprēķins ir tāds, ka sāls uz šīm ceļa joslām tik un tā nonāks no brauktuves centrālās daļas, ko pa ceļu braucošas automašīnas izkliedēs, bet sāls, kas tiek izkaisīts ceļa malās, satiksmes radītā vēja dēļ tiek nopūsts no ceļa nost un nepilda savu funkciju.

Tīri matemātiski rēķinot, šādā veidā LAU grib ietaupīt desmito daļu no 80-90 tūkstošiem tonnu sāls, cik daudz atkarībā no laika apstākļiem nākas izkaisīt pa vienu ziemu.

Otrkārt, LAU plāno nomāt desmit mobilos sensorus, kas tiks piemontēti transportlīdzeklim. Sensori noteiks datus par sniegu, apledojumu, ceļa virsmas temperatūru un saķeri uz ceļa, pa kuru šis automobilis brauc. Tiks slēgti sadarbības līgumi ar Latvijas pastu un dažiem pasažieru autobusu uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā tie būs transportlīdzekļi, kas kursēs pa naktīm vai ļoti agrās rīta stundās. Tādējādi LAU iegūs datus, uz kuru pamata sākt sniega tīrīšanu un apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Darbam pilotprojekta režīmā LAU par 400 eiro mēnesī nomās desmit mobilos sensorus. «Pašreiz iekārtas primāri tiks izmantotas uz galvenajiem autoceļiem. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs un dos to pienesumu, ko mēs sagaidām, tad ir plāns šo tehnoloģiju ieviest pilnībā ceļu uzturēšanas darbu veikšanai,» norādīja R. Nešpors.

Sals un siltums mainās vietām

Par jau apgūtu sakaru kanālu starp autobraucējiem un autoceļu uzturētājiem atgādināja valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Tāpat kā iepriekšējos gados, ziņas par reālo situāciju uz ceļiem LVC un LAU gaidīs pa tālruni 80005555, kā arī sociālajos tīklos. Diennakts bezmaksas infotālrunis ir ātrākais veids, lai ziņojums par slidenu ceļu nonāktu pie ceļu uzturētājiem. Savukārt LVC mājaslapā ir redzama aktuālā informācija gan par ceļu stāvokli, gan vietām, kur strādā LAU ziemas tehnika.

J. Lange pievērsās ilglaicīgo klimata svārstību ietekmei uz ceļu uzturēšanu Latvijā. Mēs atrodamies un vēl gadu desmitus paliksim pārejas stāvoklī, kad bargu ziemu vairs nav, bet siltu ziemu vēl nav. Ar siltumu šeit jāsaprot gaisa un ceļa temperatūra virs nulles grāda, kad ceļus vairs nebojās nemitīga sasalšana un atkušana. Nelaime ir tāda, ka ceļu segumā esošais ūdens sasalstot izplešas un tā tilpuma maiņa cilā ceļu segumu. Jo retāk tas notiek, jo labāk ceļam, tāpēc barga ziema no rudens līdz pavasarim ir ceļu uzturētājiem ērtāka un lētāka par pēdējos gados pārdzīvotajām ziemām. Iepriekšējā ziema izcēlās ar ekstremālu mitruma daudzumu, kura dēļ Neatkarīgajai nācās 12. janvārī informēt par Latvijas mēroga dabas katastrofu - par ceļa Koknese-Ērgļi posmiņa ieslīdēšanu Ogres upē. Tas prasīja no ceļu uzturētājiem papildu darbu un naudu, lai jau ziemas laikā padarītu šo ceļu izbraucamu vismaz vienvirziena kustības režīmā. Martā sekoja Bauskas pašvaldības mēģinājums piesaistīt LVC un LAU resursus ar runām, ka pārmitrināto grants ceļu dēļ novadā vajagot izsludināt ārkārtas situāciju.

Secinājums no pagājušajā ziemā piedzīvotā tāds, ka to nemaz nevar droši pateikt, ko īsti nozīmēs ceļu uzturēšana ziemā, kas stāv mums priekšā. Psiholoģiski vieglāk pieņemt, ka variēsies pērnie motīvi, bet Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa brīdināja, ka globālā sasilšana neizslēdz arī ekstrēmi aukstu ziemu, kas draud ar nepatikšanām tieši tāpēc, ka cilvēki var nebūt gatavi tādam salam.

Jāpilda likumu un saprāta prasības

Par tradicionālajām problēmām uz ceļiem ziemā atgādināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre. Neatkarīgi no tā, vai sniega šoziem kopumā būs daudz vai maz, kādā dienā cilvēki pamodīsies piesnigušā Latvijā, un tad izrādīsies, ka daudzi autobraucēji kopš pavasara aizmirsuši prasmes braukt pa sniegu. Tad pāris stundās tiek izpildīta policijai zināmo ceļu satiksmes negadījumu diennakts norma - simt negadījumu. Otrs faktors, ko negroza sasilšana, ir tumsa, t.i., tumsas iestāšanās jau tad, kad cilvēkiem vēl daudz kur jābrauc un - uzmanību - jāiet. Ar ziemas sezonas sākumu uz ceļiem sakrita gadījums uz Via Baltica pie Lilastes, kur sabraukts gājējs, kurš neesot apgādājies ar likumā prasītajiem gaismu atstarojošiem elementiem pie apģērba.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks papildināja likumā teikto un V. Mistres atgādināto ar skaidrojumu, ka prasītais riepu protektors 4 milimetru biezumā ir minimums. Ja 1. decembrī tiks uzliktas riepas ar tik biezu protektoru, tad tas ātri vien nodils un likums jau būs pārkāpts, bet galvenais, ka braukšana tik tiešām kļūs bīstamāka gan šim braucējam, gan satiksmes dalībniekiem ap viņu. J. Vanks pauda, ka domāšana par protektoru biezumu ir viens no piemēriem, ka autobraucējiem ziemā ir daudz par ko domāt.

Globālās sasilšanas sekas no satiksmes drošības viedokļa ir arī velosipēdistu kustība pa ielām un ceļiem praktiski visa gada garumā. Latvijai raksturīgajās laika apstākļu maiņās var gadīties, ka velosipēdists izbrauc no mājām piemērotos apstākļos, bet nokļūst sniegputenī, kur pat gribēdams nespēj izpildīt visas satiksmes noteikumu prasības. Šāda un daudzas citas situācijas visas ziemas garumā uzliek kārtējos pārbaudījumus gan ceļu satiksmes uzturēšanas un uzraudzības dienestiem, gan visiem satiksmes dalībniekiem.

Paaugstina uzturēšanas klases

Prasību apjoms autoceļu uzturēšanai ziemas sezonā nav vienveidīgs, bet noteikts atbilstoši ceļu uzturēšanas klasēm, kuras Latvijā apzīmē ar A, A1, B, C un D. Piemēram, pieļaujamais sniega biezums uz A un A1 klases ceļiem mainīgos laika apstākļos ir 6 cm, bet no nepieļaujami biezas sniega kārtas A klases ceļi jānotīra trijās, bet A1 klases ceļi - četrās stundās. Tātad uzturēšanas darbu apjoms samazinās virzībā no A uz D, kur pieļaujamais sniega daudzums un tā attīrīšanas no brauktuves ilgums snigšanas laikā netiek normēti. No vairāk nekā 20 tūkstošiem kilometru valsts ceļu D klasē nonākuši tikai 1,6 tūkstoši kilometru. Nepilni 13 tūkstoši kilometru ceļu atrodas C klasē. Pamatā tie ir grants ceļi, pa kuriem kursē regulārās satiksmes un skolēnu pārvadāšanas autobusi. 2018./2019. gada sezona nekādus pārsteigumus autobraucējiem nesagādās. Uzturēšanas klases mainītas 76 kilometriem ceļu, bet galvenais, ka visas izmaiņas veiktas klases paaugstināšanas virzienā no D uz C, no C uz B utt. Tiesa, jebkurus uzlabojumus cilvēki uztver kā pašsaprotamu lietu, kam lieku uzmanību nepievērš.

Ceļiem daudz saimnieku

20 tūkstoši kilometru valsts ceļu ir mazākā daļa no 70 tūkstošus kilometrus lielā ceļu kopgaruma Latvijā. Lauvas tiesa no ceļu garuma pienākas pašvaldībām. Savukārt valsts var pretendēt uz lauvas tiesu no tā kilometru skaita, cik vienas dienas vai gada laikā nobrauc visi automobiļi, cik vien tie kustējušies pa Latviju. Pagaidām gan netiek vākti dati, kas šīs pretenzijas apstiprinātu un izteiktu konkrētos skaitļos. LVC veic ļoti precīzu uzskaiti tikai par kustības intensitāti uz valsts ceļiem, jo tādi dati ir izejas punkts resursu sadalīšanai starp ceļiem gan ziemas uzturēšanas, gan vasaras būvdarbu sezonās. Pašvaldības apsaimnieko savus ceļus, izmantojot valsts mērķdotācijas. Šo darbu izpildei lielākas pašvaldības ir izveidojušas savus uzņēmumus, bet vairumā gadījumu tās iepērk ceļu uzturēšanas pakalpojumus. Nozīmīgs spēlētājs šo pakalpojumu tirgū ir LAU, bet konkurentu tam netrūkst. Ziemas sezonā gan nenodarbināti traktori, gan cilvēki atrodas zemnieku saimniecībās, kas piedāvā šķūrēt sniegu no ceļiem šo saimniecību tuvumā. Sarežģītāks pakalpojums ir ceļu kaisīšana, taču arī tā neprasa, lai to veiktu tikai un vienīgi specializēti uzņēmumi. Rezumējums ir tāds, ka arī 2018./2019. gada ziemā cilvēki ar automašīnām tiks līdz saviem mērķiem gan pa valsts, gan pa pašvaldību, gan pa privātiem ceļiem. Ja šis solījums tiks lauzts, tad tikai ārkārtas dabas apstākļu dēļ konkrētos brīžos un vietās.