Lielākā daļa Latvijā nelikumīgi ieceļojošo ārzemnieku tradicionāli ir vjetnamieši, taču pagājušajā ceturtdienā robežsargi uz zaļās robežas notvēruši lielāku Irākas pilsoņu grupu. Kopumā šogad aizturēto migrantu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir dubultojies.
Valsts robežsardze vēsta, ka ziņa par pierobežā klīstošo austrumnieku grupu tika saņemta no policijas un tālāk kopīgi ar Baltkrievijas kolēģiem īstenota sadarbības operācija Kordon 2018. Uz ceļa Krāslava-Kaplava robežsargi aizturēja 14 Irākas pilsoņus, kuri bija nelikumīgi šķērsojuši valsts robežu. Atbilstoši starpvalstu līgumos noteiktajai kārtībai likumpārkāpēji tika nodoti Baltkrievijas kompetento iestāžu amatpersonām, un tagad tā jau ir kaimiņvalsts problēma, kā aizgādāt nelūgtos viesus mājās. Par noziedznieku - cilvēku pārvietotāju - notveršanu ziņots netiek. Visticamāk, irākiešu grupa bija saņēmusi attiecīgas instrukcijas un patstāvīgi devās uz vietu, kur to gaidīja transports.
ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs atminas, ka liela irākiešu grupa Latvijā aizturēta arī pirms diviem gadiem.
Jāpaskaidro, ka nelegālajiem migrantiem ir divi ceļi, kā iekļūt valstī - bet izvēle atkarīga no viņu galamērķa. Viens variants ir nākt caur robežkontroles punktu un darīt zināmu pirmajam sastaptajam robežsargam, ka ar šo tiek lūgts Eiropas Savienības patvērums. No šā brīža robežpārkāpējs kļūst par patvēruma meklētāju. Taču blakne tāda, ka šis nosaukums, lai arī garantē laipnāku uzņemšanu mūsu valstī, vienlaikus nozīmē iestrēgšanu vismaz uz pusgadu patvēruma centrā Muceniekos, un pēc tam Latvijas liesie pabalsti. Savukārt noraidījuma gadījumā - sūtīšanu mājās. Šādi varianti neder, ja patiesais ceļojuma mērķis ir kāda bagātāka Eiropas Savienības valsts. Tāpēc lielākā daļa migrantu izvēlas turpināt sadarbību ar noziedzniekiem, lai šķērsotu Latviju tranzītā, un šim nolūkam tiek izmantota zaļā robeža.
ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs atminas, ka liela irākiešu grupa Latvijā aizturēta arī pirms diviem gadiem. Toreiz organizācija palīdzēja nodrošināt viņu aizgādāšanu mājup. Tie bija kurdi no mierīgajām ziemeļu provincēm. Viņiem cerību uz legāla patvēruma piešķiršanu nebija. Taču ir gadījumi, kad Eiropas patvērumu Latvijā irākieši pieprasa un arī tiešām saņem bēgļa vai alternatīvo statusu.
Lielāku skaitu migrantu tomēr interesē nelegālais zaļais koridors, un fakts, ka viņus nereti noķer iekšzemē un jau Lietuvā, liecina, ka šis maršruts darbojas gana labi. Nenoķertos migrantus saskaitīt nav iespējams. Taču noķerto skaits šogad būtiski pieaudzis. Valsts robežsardze ziņo, ka
šogad aizturēti 198 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi. Savukārt pērn pa visu gadu tikai 104. Latvijas īpatnība tā, ka Latvijas zaļo robežu nelegālai iekļūšanai Eiropas Savienībā izvēlas lielākoties vjetnamieši - viņu īstais mērķis ir Polija vai Vācija. Valstis, kur ir lielas vjetnamiešu kopienas. Ir gadījumi, kad viens un tas pats cilvēks tiek aizsūtīts no Latvijas mājās, bet pēc laika jau atkal paņemts ciet pierobežas mežā, uz plosta upē vai svešā mašīnā.
Cerēt, ka interese par iekļūšanu Eiropas Savienībā mazināsies, nav pamata. Par to liecina arī kāda potenciālā robežpārkāpēja Ahmeda naivais jautājums angļu mēlē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapas forumā: «Sveiki! Mans brālis plāno doties nelegāli uz Eiropu. Un mēs bažījamies par iespējamajiem nosacījumiem, ja viņu noķers.» Kāda Sāra viņam atbild, ka Eiropas Savienībā ir problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, un iesaka izlasīt dažus rakstiņus par dzīvi cietumā. Maz gan ticams, ka tie Ahmedam liks pārdomāt. Varbūt viņš jau ir ceļā uz Latvijas zaļo robežu.
