Tabletes pret galvassāpēm un antipirēni pret dīvānu degšanu atrodas pavisam ne tur, kur šīm vielām vajadzētu būt, bet Latvijas saldūdens gliemenēs. To apstiprina plašs pētījums, kas nule aprakstīts respektablajā vides zinātņu žurnālā Chemosphere.
Latvijas dabā atrodamās saldūdens gliemenes nav pieņemts ēst. Veikalos un restorānos nopērkamās mīdijas augušas vai audzētas Ziemeļjūras vai Atlantijas okeāna sāļajos ūdeņos. Droši vien mūsējās garšotu pēc glumām dūņām. Un tomēr no tām ir arī savs labums, proti, gliemenes lieliski izmantojamas pētniecībā kā vides indikators.
Ūdens sanitāru veselība
Pirms pieciem gadiem organizācijas Baltijas vides forums pētījumā tika analizētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju asinis, konstatējot, ka tajās atrodamas 20 dažādas endokrīno sistēmu bojājošas vielas. Tagad arī gliemeņu organismā uzietas tās pašas vielas, kam patiesībā būtu jāpaliek kosmētikā, krāsās vai teflona pannās, bet ne jāuzkrājas dzīvos organismos. Vēl pētījums apliecina, ka gliemenes lielā daudzumā patērē preparātus pret galvassāpēm. Vienojošais faktors ir ūdens. Pēc izlietošanas mājsaimniecībās tas nokļūst upēs un ezeros.
«Gliemenes uzskata par ūdens sanitāriem, jo tās, filtrējot caur žaunu lapiņām ūdeni, to attīra, apēdot visas sīkās organismu un dūņu daļiņas. Taču, pētot gliemenes, iespējams noskaidrot arī, kāda veida ietekmi uz dabu atstāj cilvēka izraisīts faktors,» skaidro viens no pētījuma veicējiem, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre.
Pētījums veikts pagājušajā gadā. Kopā ar meteodienestu tajā piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, kā arī Latvijas Universitāte. Savukārt rezultāti šoruden aprakstīti starptautiski pazīstamajā vides zinātņu žurnālā Chemosphere, un Jānis Šīre ir viens no publikācijas līdzautoriem.
Bīstamas vielas visos paraugos
Gliemeņu paraugi ņemti 24 Latvijas upēs un ezeros. Ķīmiskās analīzes liecina, ka Latvijas ūdeņos dzīvojošās gliemenes satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un tā dēvētās bīstamās vielas - perfluorētos savienojumus un polibromētos difenilēterus.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir viena no pasaulē visplašāk lietotajām medikamentu grupām. Latvijā no šīs grupas populārākais ir ibuprofēns, ko izmanto sāpju, drudža un iekaisumu ārstēšanai. 23,46 uzņemtas devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā - tā liecina farmaceitisko zāļvielu lietošanas statistika par pagājušo gadu. Un arī gliemeņu organismā šis preparāts atrasts augstā koncentrācijā. Savukārt otra biežāk lietotā medikamenta diklofenaka klātbūtne gliemenēs vispār netika atklāta. Pētnieki to skaidro ar konkrētā preparāta ātru fotonoārdīšanos atklātajās ūdenstilpēs.
Bīstamo ķīmisko vielu polibromēto difenilēteru klātbūtne konstatēta visos gliemeņu paraugos, perfluorēto savienojumu koncentrācijas līmenis bijis zemāks, nekā līdz šim konstatēts pētījumos citās valstīs.
Kam īsti sāp galva
Te vēlreiz jāatgādina, ka ne jau par gliemeņu veselības stāvokli šis pētījums primāri liek raizēties, bet gan to, kas nonāk cilvēka ķermenī, kad ūdens pie mums atgriežas nākamajā aprites ciklā. LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre skaidro: «Pētījumi liecina, ka daudzi iedzīvotāji pakļauti dažādu bīstamo vielu ietekmei, kas atrodas ūdenī, mēbelēs, uguns un ūdensdrošos apģērbos, kosmētikā, kaut arī tās sastopamas ļoti mazos daudzumos. Eiropas Savienībā ražotās preces nesatur nevienu no vielām, par kurām pierādīts, ka tās būtu kaitīgas, taču ikdienā mēs lietojam produktus, kas ražoti arī ārpus ES. Bīstamās vielas ar notekūdeņiem nonāk upēs, tālāk Baltijas jūrā, taču uztura veidā atkal var nonākt mūsu ķermeņos, traucējot normālu to darbību.»
Vai no tā iespējams izvairīties? Esot gan. Zinātnieks rosina atbildīgāk izturēties pret vidi un rūpīgāk izvēlēties sadzīvē lietojamās preces un pārtikas produktus. Droši vien arī tabletes pret galvassāpēm šādos kvantumos ēst nevajadzētu, jo gliemenēm un pārējām ūdens radībām taču galvas nav jāārstē.