Pieļauj politiķu boikotu Latvijas Televīzijā

Laikā, kad tiek apsvērta iespēja piešķirt papildu finansējumu Latvijas Televīzijai (LTV) priekšvēlēšanu debašu rīkošanai, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu un piedāvāt viņiem mazāk ētera laika, - informē laikraksts "Diena".

Kots neizslēdz arī politiķu boikotu LTV, jo "man ir tiesības paust attieksmi". Tas nebūšot Kota vienpersonisks, bet LTV kolektīva lēmums, ja netikšot atrisināts apsardzes jautājums un ja deputāti tiešām likumā paredzēs, ka 15% no nacionālā pasūtījuma jānodod komercmedijiem.

Ja šāds lēmums tiks pieņemts, nemainot sabiedrisko mediju finansēšanas modeli vai finansējuma apjomu, to dotācija saruks par 15%.

LTV kurators Nacionālajā radio un televīzijas padomē Sergejs Kārītis saprot Kota pozīciju: "Kā politiķi attiecas pret sabiedrisko mediju, tā sabiedriskais medijs attiecas pret politiķiem." Tomēr viņš politiķu boikotu neatbalsta, jo priekšvēlēšanu laikā sabiedrībai esot svarīgi iegūt informāciju arī no politiķiem. Kots gan uzskata, ka cietēji no šādas LTV rīcības būtu tikai politiķi, jo "politiķiem būs mazāk iespēju solīt".

Ja turpmāk netiks nodrošināta LTV apsardze un Elektronisko mediju likumā tiks iestrādāti Valsts prezidenta rosināti grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem, esot iespēja, ka arī plānotajās LTV priekšvēlēšanu diskusijās politiķu vietā diskutēs tikai eksperti un sabiedrības pārstāvji.

LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu, tā vietā priekšvēlēšanu tematiku iekļaujot pašreizējos LTV raidījumos. Savukārt LNT vadītājs Andrejs Ēķis, kurš neslēpj atbalstu apvienībai "Par labu Latviju!", paudis gatavību pārņemt "milžu cīņas".

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieļāvis iespēju rast papildu līdzekļus priekšvēlēšanu debašu rīkošanai LTV, tomēr Kots uz jautājumu, vai LTV tiešām veidos priekšvēlēšanu debašu ciklu, ja saņems papildu finansējumu, kas iepriekš tika lēsts 40–50 tūkstoši latu, neatbild nešaubīgi. LTV prioritāte esot atrisināt apsardzes jautājumu, jo ar valdības lēmumu LTV atņemta Valsts policijas (VP) apsardze, kas pusgadā valstij izmaksājot 40 tūkstošus latu.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) apstiprina, ka no jūlija vidus LTV jāmeklē sava apsardze, taču, viņasprāt, LTV nevajadzētu rasties problēmām ar apsardzes algošanu, jo LTV ēkā telpas nomājot privātfirmas, kas varētu kopīgi algot apsardzi.

Gatavību līdzīgu naudas summu, kāda nepieciešama LTV apsardzes nodrošināšanai, piešķirt debatēm Kots sauc par politisku spiedienu. "Kad samazinās politiķu uzstāšanās platforma, nauda uzrodas," saka Kots un uzsver, ka tā ir nekaunība pret LTV. Ja LTV tiks piešķirti papildu 40 – 50 tūkstoši latu, "atļaušos šo naudu novirzīt apsardzei", saka Kots. Vēlāk sarunas gaitā viņš norāda, ka svarīgi, kā formulēts finansējuma mērķis - ja tas tiks piešķirts LTV programmai, arī tai tikšot izmantots.

Kots nesola, ka tas būs kādreizējo "Milžu cīņu" formāts, jo par to būšot jālemj raidījumu veidotājiem - iespējams, viņi lemšot, ka politiķu vietā lietderīgāk aicināt ekspertus.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais