Vien katru trešo jaunieti interesē darba vietas sniegtās sociālās garantijas

Pieredze liecina, ka atbilstoši Darba likumam noslēgts darba līgums ir vienīgais veids, kā cilvēks var justies pasargāts attiecībās ar darba devēju un drošs par savu nākotni. Īpaša uzmanība darba līguma noformēšanai jaunā darba vietā būtu jāpievērš jauniešiem, kuriem trūkst praktiskās darba pieredzes un bieži vien arī zināšanu par darba tiesībām, atzīst mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas “Jauno talantu dienas” eksperti.

Lielākais vairums jeb 79% jauniešu atzīst, ka galvenais kritērijs potenciālās darba vietas izvēlē viņiem ir iespēja labi nopelnīt. Uzņēmuma reputācijai un nodarbinātības politikai, tostarp tam, vai konkrētais darba devējs nodrošina sociālās garantijas, uzmanību pievērš vien katrs trešais, liecina BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati*. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši darba līgumam nepievērš pienācīgu uzmanību un neiedziļinās tajā, uzskata eksperti.

“Rakstveidā noslēgts darba līgums ir pierādījums tam, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības. Nesaskaņu gadījumā šāds darba līgums ļauj darbiniekam aizstāvēt savas intereses gan pret darba devēju, gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā. Tāpat jāatceras, ka būtiski līgumā darba algu norādīt pilnā apmērā, jo pabalsti slimības, bezdarbnieku, grūtniecības gadījumos, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā ir atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām. Ja darba līgumā alga netiek uzrādītā pilnā apmērā, tad ir jārēķinās, ka gadījumā, ja darbiniekam būs nepieciešamība saņemt kādu no šiem pabalstiem, to apmērs būs daudz mazāks nekā bija faktiskā alga, jo nav veiktas sociālās iemaksas pilnā apmērā,” skaidro advokātu biroja PRIMIUS DERLING zvērināta advokāte Dace Driče.

Viņas sacīto apstiprina arī Valsts darba inspekcijas dati. Proti, pērn, reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem, konstatēti 1915 darba tiesību pārkāpumi, bet, veicot apsekojumus 7341 uzņēmumā, - 4140 pārkāpumi. Lielākā daļa šo pārkāpumu bija saistīti ar nereģistrētu nodarbināšanu, daļa šo pārkāpumu bija saistīti arī ar darba samaksas neizmaksāšanu darbiniekiem.

Tiesa, ir darba devēji, kuri algu maksā noteiktajā laikā un apmērā, taču paredzētās piemaksas, piemēram, par nakts darbu, neaprēķina. Eksperti norāda, ka tieši jaunieši bieži vien nezina par Darba likumā noteiktajām piemaksām.

“Līgumā minētajai algai par pilnas slodzes darbu ir jābūt ne mazākai par valsts noteikto minimumu, un šobrīd tie ir 430 eiro. Papildus algai darba devējam ir jāizmaksā piemaksas, ja darbinieks veicis papildu darbu vai darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Tāpat piemaksas pienākas par nakts darbu. Savukārt par virsstundām vai darbu svētku dienās darba devējs var piešķirt piemaksu vai brīvo laiku citā dienā,” norāda Driče.

* Aptauja veikta 2018.gada augustā. Tās ietvaros aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem.