Prokuratūra joprojām izmeklē lietu par "Parex bankas" subordinētā kapitāla izcelsmi - līdz šim iegūtie dokumenti nedodot pamatu uzskatīt, ka līdzekļi iegūti nelikumīgā kārtā, vēsta raidījums "De facto".
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2010.gadā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt 2007. un 2008.gadā bankā ieguldītā subordinētā kapitāla iespējamu nelikumīgu izcelsmi.
"Uz šo brīdi lielākoties šie darījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi tika iekļauti bankas subordinētā kapitālā, to izcelsme, ir pārbaudīta," raidījumam apliecināja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, piebilstot, ka no atsevišķām ārvalstīm, tai skaitā Šveices, vēl tiek gaidītas atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem - par šo darījumu apstiprinošiem dokumentiem, pirkuma pārdošanas līgumiem, naudas pārskaitījumiem, naudas kustību.
Prokuratūrā izmeklēšana turpinās jau astoņus gadus. Nav ne aizdomās turēto, ne apsūdzēto. "Uz šo brīdi iegūtās, tai skaitā no bankām iegūtie dokumenti, finanšu un darījumu dokumenti, nedod pamatu uzskatīt, ka šie līdzekļi iegūti nelikumīgā kārtā. Tāpēc arī uz šo brīdi procesā nav neviena persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību," uzsvēris Adlers.
Izmeklēšana notiek pēc diviem Krimināllikuma pantiem - pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Noilgums šajā lietā var iestāties vēl pēc septiņiem gadiem.
Raidījums arī noskaidrojis, ka policijā izbeigta viena no pārbaudes lietām, kas pērn sākta pēc "Parex bankas" slikto aktīvu pārņēmējas "Revertas" iesnieguma. Policija pērn uzsāka divas pārbaudes saistībā ar iespējamiem fiktīviem darījumiem - akciju pārdošanu un kreditēšanu "Parex bankā" laikā no 2004.līdz 2008.gadam. Viens no darījumiem noticis vēl pāris mēnešu pirms Ieguldījuma līguma noslēgšanas ar valsti.
"Aizdomas bija par to, ka šie kredīti, kas tika izsniegti šajā laika periodā, varētu būt vai nu viltoti, vai nu savstarpējas vienošanās ceļā, un bankas darbinieki, īpašnieki saņēma kaut kādu labumu sev, nevis bankai," iesniegumu būtību pārstāstīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Policija pēc iegūtajiem pierādījumiem šādus secinājumus nevarēja izdarīt un nupat, 19.oktobrī, pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu vienā pārbaudes lietā. Otra pārbaude pagaidām turpinās.
Raidījums rezumē, ka desmit gadu pēc bankas pārņemšanas nav bijis pietiekami, lai saprastu, vai pret bijušajiem bankas īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki būtu ceļamas kādas apsūdzības iespējamos likumpārkāpumos, norāda raidījums. Aizvien izmeklēšanā prokuratūrā ir viena krimināllieta, policijā - viena pārbaudes lieta, bet vēl viena pirms divām nedēļām izbeigta, savukārt tiesās ir aktīvas piecas civillietas, kurās prasību summa pārsniedz 200 miljonus eiro.