Būs pienākums uzzināt potenciālā orgānu donora gribu
Valdība spērusi vienu soli pretim izmaiņām orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, kas paredz gan pienākumu ārstniecības iestādēm noskaidrot mirušā cilvēka – potenciālā orgānu donora – radinieku viedokli par mirušā vēl dzīves laikā izteikto gribu – atļaut vai liegt izmantot orgānus transplantācijā, gan arī kriminālatbildību par nelikumīgi izņemtiem orgāniem vai donoru vervēšanu.
Izmaiņas likumos veiktas, jo Latvijai jāizpilda konvencijas normas par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Arī situācijas analīze liecina, ka Latvijā iedzīvotājiem nav pietiekami daudz informācijas par orgānu ziedošanas jautājumiem, kas liedz viņiem pieņemt lēmumus par sevi un saviem tuvākajiem.
To, kā cilvēka audi vai orgāni ir izmantojami medicīnā, nosaka likums Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā, taču Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas ilgi strādāja pie likuma izmaiņām, piedāvāja izmaiņas, kuras vakar apstiprināja Ministru kabinets.
Tikai tūkstoš atļaujas
Tieslietu ministrijā skaidro, ka konvencija dalībvalstīm uzliek par pienākumu veikt pasākumus, lai valstī izveidotā cilvēku orgānu transplantācijas sistēma būtu caurskatāma un cilvēkam saprotama. Par orgānu ziedošanu un likumā noteikto kārtību bijušas daudzas diskusijas, lai saprastu - kā tad Latvijā īsti ir - vai drīkst izmantot kādas mirušas personas orgānus un kādos gadījumos. Simtprocentīgi skaidrs bija par gadījumiem, kad cilvēks vēl savas dzīves laikā bija izdarījis atzīmi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistrā, taču šādu cilvēku, kas savu vēlmi būtu noformulējuši skaidri un nepārprotami, ir ļoti maz. Jaunākie dati liecina, ka 1047 personas ir atļāvušas, bet 1132 - aizliegušas savu audu, orgānu un ķermeņa izmantošanu pēc nāves.
Situāciju sarežģī jautājums par gadījumiem, kad cilvēks šādu gribu nav skaidri izteicis valsts iestādēm. Vai ārstniecības iestādēm ir jāmeklē radinieki un jāprasa atļauja, un vai vispār paši radinieki ir informēti, ko par orgānu ziedošanu domāja mirušais piederīgais? Izpētot likumu, jāsecina, ka pašlaik Latvijā pastāv tā sauktā prezumētās piekrišanas sistēma jeb, kā to sauc Tieslietu ministrijā, opt-out sistēma, tātad, ja cilvēks nav aizliedzis, viņa orgāni ir izmantojami transplantācijā.
Taču esot viena nianse - miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves. Darba grupa, kas pie šī jautājuma strādāja, secināja, ka nav paredzēta kārtība, kādā piederīgie var īstenot savas likumā paredzētās tiesības, pirms tiek uzsāktas jebkādas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā cilvēka ķermeni. Tāpēc teorētiski var būt tāda situācija, ka radinieks par savām tiesībām informēt uzzina jau tikai pēc operācijas.
Vienu vārdu sakot, ja cilvēks nav aizliedzis pēc viņa nāves izmantot transplantācijā viņa orgānus, darbojas piekrišanas princips, saglabājot tiesības tuviniekiem - ja viņi zina par sava radinieka (ne savu) vēlmi - par to informēt ārstus. Pienākumu iztaujāt vai izzināt radinieku viedokli vismaz pašlaik likums ārstniecības iestādēm neuzliek. Mediķi gan paši ir atzinuši, ka ētisku apsvērumu dēļ, ja radinieki ir sasniedzami klātienē, ar viņiem notiek saruna par šiem jautājumiem.
Nav ne jausmas, ko domā radi
Tiesībsarga veiktā sabiedrības aptauja parādīja, ka 49 procenti aptaujāto savas zināšanas par mirušu cilvēku audu un orgānu izmantošu medicīnā raksturoja kā sliktas, bet 22 procenti norādīja, ka viņiem nav nekādu zināšanu šajā jautājumā. Pie nosacījuma, ka likums paredz tuviniekiem tiesības aizliegt ārstiem izņemt mirušā audus un orgānus pēc nāves, ja mirušais dzīves laikā paudis iebildumu pret to, 76,2 procenti norādīja, ka viņi nav informēti par savu tuvinieku vēlmi ziedot audus un orgānus pēc nāves medicīnas nolūkiem. Tikai 34 procenti aptaujāto zināja, ka savu gribu ziedot audus un orgānus pēc nāves medicīnai var reģistrēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Būs pienākums
Līdz ar grozījumiem likumā, kas gan vēl jāapstiprina Saeimai, šajā sistemātikā ieviestas izmaiņas, proti, ārstniecības iestādēm būs pienākums noskaidrot informāciju. «Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu no klātesošā tuvākā piederīgā.» Ja tuvinieki nebūs klāt, slimnīcai būs pēc iespējas ātrāk jānoskaidro informācija par viņa dzīves laikā izteikto gribu no piederīgajiem. Savukārt, ja to nevarēs izdarīt, tad tiks uzskatīts, ka persona būtu piekritusi atļaut izmantot savus orgānus pēc nāves.