Šodien, 30.oktobrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamajiem risinājumiem efektīvākai informācijas apmaiņai starp ārstniecības iestādi un dzimtsarakstu nodaļu par jaundzimušajiem.
Veselības ministrijai bija dots uzdevums sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot informatīvo ziņojumu, izvērtējot iespējas, kā labāk ārstniecības iestādēm apmainīties ar informāciju par bērna dzimšanu ar dzimtsarakstu nodaļām.
Iepriekš Labklājības ministrija aktualizēja problēmu attiecībā uz gadījumiem, kad dažādu iemeslu dēļ jaundzimušie netiek savlaicīgi reģistrēti. Iemesli ir dažādi - vecāka nevēlēšanās bērnu reģistrēt, domstarpības par paternitāti, vecāku nolaidība un vēlme bērna piedzimšanas faktu slēpt. Tāpat ir situācijas, ka jaundzimušā vecākiem ir īpašas vajadzības vai pietrūkst bērna aprūpei nepieciešamo prasmju. Rezultātā līdz pašvaldības atbildīgajām institūcijām savlaicīgi var nenonākt svarīga informācija par bērnu, kuram nepieciešama palīdzība un aizsardzība, piemēram, gadījumā, ja vecāki izturas vardarbīgi pret bērnu vai par bērnu nerūpējas. Tāpat šādas situācijas ierobežo bērna tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt izglītību, saņemt sociālos pakalpojumus un palīdzību, kā arī palielina cilvēktirdzniecības risku.
Izvērtējot vairākus iespējamos variantus efektīvākai informācijas apmaiņai, Veselības ministrijas ieskatā pieņemamākais risinājums jaundzimušo datu apmaiņai ir sasaistīt E-veselību ar Fizisko personu reģistra informācijas sistēmu, kas tiks ieviesta 2020. gadā. Pēc tam, kad šāds reģistrs tiks ieviests, Veselības ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēs atbilstošāko tehnisko nodrošinājumu datu apmaiņas organizēšanai, un līdz 2021. gada 1. martam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem un nepieciešamo papildu finansējumu.
Vienlaikus Veselības ministrija uzsver, ka neviens no piedāvātajiem datu apmaiņas risinājumiem pilnā mērā neatrisinās problēmu par jaundzimušo bērnu nereģistrēšanu, jo īpaši gadījumos, kad bērns netiek reģistrēts apzināti, tai skaitā ļaunprātīgos nolūkos. Šajā gadījumā pastāv risks, ka bērna automātiska reģistrēšana var veicināt dzemdību skaita pieaugumu ārpus dzemdību iestādēm un neizmantojot mājdzemdību pakalpojumu, kas var apdraudēt mātes un bērna veselību un dzīvību dzemdībās. Tomēr šāda datu iegūšana sekmēs iespējamu cilvēktirdzniecības, vardarbības un citu bērnu pazušanas risku novēršanu un atklāšanu.
*Informatīvais ziņojums “Par konceptuālu risinājumu informācijas apmaiņas par bērna dzimšanu starp ārstniecības iestādi un dzimtsarakstu nodaļu ieviešanai”.