Bunkus 3 mēnešus pirms traģiskā notikuma centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu "ABLV Bank" likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
16 gadu ilgajā advokāta praksē, Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā Trasta komercbankas likvidācija pērn viņam ļāva labi nopelnīt. Šā gada sākumā uz likvidācijas sliekšņa negaidīti nonāca trešā lielākā Latvijas banka. ASV iestāde Fincen 13.februārī paziņoja, ka ablv vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai. Īsi pēc ziņojuma "ABLV Bank" piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai ablv pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori, vai to likvidēs un 2 miljardus vērto ablv portfeli dalīs profesionāļi no malas.
"Nekā personīga" rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus 3 mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par "ABLV Bank" likvidatoru izraudzītos tieši viņu. 27.februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai Jefferson viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē. Tā kā viņa pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās attiecības, bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Arī šeit Rīgā Baltijas forumā pirms gada.
Pēc darba valdībā, Deivids Merkels sniedz lobija pakalpojumus un viņa klients bijis arī Nils Ušakovs. Pērn decembrī Vašingtonā Merkels rīkoja oficiālas vakariņas Ušakovam, kā tika teikts centrālai figūrai Latvijas politikā, bet savu kolēģi politisko konsultantu Merkels ieteica Saskaņai, lai palīdzētu partijai uzvarēt šā gada Saeimas vēlēšanās.
"Nekā personīga" neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai ablv bankas likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šī gada 20. līdz 24.martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikās Vašingtonā un Rīgā un intensīvi sarakstījās.
Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs Ellex Kļaviņš ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija PricewaterhouseCoopers.
Bija pagājis jau pusotrs mēnesis kopš "ABLV Bank" kraha, un pienācis maijs, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No epastu sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņem slepenu informāciju, ka FKTK dos priekšroku ablv pašlikvidācijai, kas pārvelk svītru Bunkus plāniem. Epastā minēta vēl viena banka, par kuras stāvokli, acīmredzot, zināms ļoti ierobežotam lokam.
Sarakstē apspriestais dokuments ir sastādīts 26.aprīlī. Tajā ir nokomplektēta starptautiska komanua Bunkus vadībā kādas iespējams drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs Ellex Kļaviņš ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija PricewaterhouseCoopers. Dokumentā minēts, ka ar abiem viņš jau ir vienojies. Advokātu birojā šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta; auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bija.
2018. gada martā PwC Legal uzrunāja viens no desmit Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izvirzītajiem un FKTK ieteiktajiem kredītiestādes likvidatora amata kandidātiem - Mārtiņš Bunkus. Viņš vēlējās izzināt PwC iespējas un pieredzi saistībā ar līdzīgu likvidācijas projektu īstenošanu pasaulē.
Tā kā mūsu starptautiskajā tīklā ir vairāki tūkstoši speciālistu, kuri ir risinājuši līdzīgus finanšu sektora jautājumus daudzās pasaules valstīs, PwC apliecināja, ka no resursu viedokļa mēs būtu spējīgi nodrošināt neatkarīgu pasaules labāko praksi kredītiestādes likvidācijas procesa īstenošanā un zināšanu pārnesi "ABLV Bank" gadījumā.
"Nekā personīga" zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu ablv likvidāciju. 13.martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Rittenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4.aprīlī viņi tikušies "Index café" netālu no ASV vēstniecības.
ASV vēstniecībā Rīgā raidījumam sacījis, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās. Zināms, ka kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.
Vai līdz ar citām Bunkus slepkavības profesionālās darbības apakšversijām izmeklētāji izskata arī šos procesus, policija neatklāj. 13 dienas pēc Bunkus nošaušanas savā automašīnā darbadienas rītā, FKTK pieņēma lēmumu par ablv pašlikvidāciju - bankas akcionāriem labvēlīgāko scenāriju.
Ernests Bernis pēc advokāta nāves sacīja, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par "ABLV Bank" likvidatoru, jo bija bankas klients. "Nekā personīga" zināms, ka bankā Bunkum bija seifs, kas stāvēja tukšs.
Bunkus un Merkela sarakste ir policijas rīcībā. Bet lūgusi FIB palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā, policija nav.
Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības ASV vēstniecība nākusi klajā ar tehniskās ekspertīzes piedāvājumu mūsu tiesībsargājošajām iestādēm. Cits paziņojums nav bijis. TV3 rīcībā ir ziņas, ka Bunkus izveidotās komandas auditorfirma PricewaterhouseCoopers šobrīd ir piesaistīta "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesā. Kā apstiprināja kompānijā, auditors šobrīd kā neatkarīgs konsultants sniedz atbalstu FKTK bankas likvidācijā.
