Plašu publikas interesi par kaņepju audzēšanas īpatnībām izraisījis Dzidras kundzes stāsts no Viļāniem. Galvenā īpatnība tāda, ka, piemājas dārziņā audzējot sējas kaņepes (Cannabis sativa L.), visai liela ir policijas vizītes iespēja. Paaugstināta aizliegtās narkotiskās vielas klātbūtne konkrētajā gadījumā gan netika atklātas, bet augi pagalam, un joprojām nav skaidrs, vai un kā policija kompensēs Dzidras kundzes kreņķus.
Sociālajos tīklos policijas rīcība tiek skarbi kritizēta - kā tā drīkst, varēja pārbaudīt tikai kādu gabaliņu, nevis izraut visus 363 augus. Taču, no otras puses, ja nekādu dokumentu par plantāciju nav - tiesībsargiem ir jāpārliecinās, vai augos nav pārsniegts atļautais tetrahidrokanabinola (THC) līmenis. Tāds pienākums. Un tās ir blēņas, ka šī psihi iespaidojošā viela ir tikai vienā konkrētā kaņepju pasugā. Vairāk vai mazāk ir visās, tostarp arī sējas kaņepēs. Tāpēc arī lauksaimniekiem šī kultūrauga audzēšanai tiek izvirzītas papildu prasības, starp kurām arī THC līmeņa laboratoriska kontrole. Un likumā īpaši noteikts, ka nedrīkst kaņepes audzēt siltumnīcās. Jo augam siltāks, jo THC vairāk.
Legāli un nelegāli izmantojumi
Te nezinātājiem jāpaskaidro, ka kaņepes var izmantot dažādi. No sēklām var taisīt kaņepju sviestu vai spiest eļļu, uzlabot ēdiena garšu. Šim nolūkam kaņepes audzējusi arī Dzidras kundze. No kaņepju šķiedras var arī vīt virves un taisīt būvniecības blokus. Kaņepēs esošās aktīvās vielas ārzemēs lieto arī pretsāpju medikamentos, bet ne Latvijā. Un kaņepes var arī pīpēt vai kūciņās iecept, lai apreibinātos - atsevišķās valstīs to dara legāli, taču lielākajā daļā, Latviju ieskaitot, šāda apdullināšanās ir aizliegta ar likumu. Pagājušajā nedēļā marihuāna (tā sauc pīpēšanā izmantojamu kaņepi) tika brīvlaista Kanādā. Starptautiskie mediji biji pilni ar laimīgu, apreibušu ļautiņu bildēm. Taču šis nebūs tas ceļš, ko ies Latvija. Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava vēlreiz atgādina, ka tiesībsargājošajām iestādēm šajā jautājumā ir kategoriski noraidoša pozīcija: «Pie mums nav pieņemts, ka cilvēki uz ielas stūra brīvi lieto narkotikas. Narkomānijas izplatības ziņā mēs esam salīdzinoši tīra un mierīga valsts. Tāda ir mūsu valsts attieksme, un pie tā arī paliksim.»
Pīpmaņu partiju neievēlēja
Neatkarīgā jau vēstīja, ka teorētiski Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija varētu apspriest marihuānu saturošu medikamentu atļaušanu, un tam konceptuāli neiebilst arī Valsts policija. Taču runa ir tikai par medikamentiem. Vienīgā partija, kas šajās vēlēšanās nāca klajā ar piedāvājumu dekriminalizēt marihuānu personiskai lietošanai, ir radikāli liberālā partija Progresīvie, bet, kā zināms, ievēlēšanai nepieciešamo barjeru viņi nepārvarēja. Savukārt iekļuvušās partijas solījumus par marihuānas legalizāciju nav bārstījušas. Kaņepju audzēšanu saimnieciskiem nolūkiem vismaz pagaidām aizliegt neviens negrasās, taču audzētājiem ir jārēķinās, ka arī turpmāk šis augs izraisīs īpašu uzraugošo institūciju interesi.
Kontrole piņķerīga
Policija skaidro, ka par trim kaņepēm grāvmalē diez vai īpaši interesēsies, bet par kaņepju lauku, kam nav nekādu izcelsmes dokumentu, gan. Šogad Latgales reģionā policija likvidējusi 15 kaņepju audzētavas, un no tām deviņos gadījumos marihuāna tika iegūta brīvā dabā. Jāatgādina gan arī kuriozs no Ventspils, kur policija izravēja vietējā muzeja dobi ar Kurzemei raksturīgajiem augiem - to vidū bija iesēta nepamatoti aizdomīga kaņepe.
Maksimāli atļautais THC līmenis kaņepēs ir 0,2% no kopējās zaļās masas, un tas tiek laboratoriski uzraudzīts. Pretējā gadījumā - bez sēklas izcelsmes dokumentiem un THC mērījumiem - nav iespējams saņemt Eiropas Savienības platībmaksājumus. Un, kā rāda Dzidras kundzes piemērs, var arī iekulties kriminālprocesā. Tas šobrīd izbeigts, bet raža vienalga pagalam.
Arī legālās kaņepju audzēšanas uzraudzība ir sarežģīta padarīšana - iesaistītas trīs institūcijas - Lauku atbalsta dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests. Katra institūcija kontrolē savu aprites posmu. Bet analīzes tiek veiktas institūtā BIOR. Daži gadījumi, kad arī rūpnieciskajā kaņepē konstatēts paaugstināts THC daudzums, ir bijuši. Tomēr paraugus ņem ne agrāk kā 20 dienas pēc ziedēšanas, un parasti THC saturs mērījumos pat netiek konstatēts.
Lauku atbalsta dienests informē, ka šogad platībmaksājumi izmaksāti par kaņepju stādījumiem 800 hektāru platībā. Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinājumam - kviešu audzēšana apmaksāta 213 000 hektāros, bet sinepju stādījumi - viena hektāra platībā. Katrai kultūrai cits daudzums. Apgalvot, ka esam kaņepju lielvalsts, vismaz pagaidām nav pamata.
Likuma Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību 6. pants.
(1) Latvijā izliegts audzēt miega magoni (Papaver somniferum), kokaīnkrūmus (Erythroxylum) un Indijas kaņepi (Cannabis sativa subsp. indica). Lauksaimnieciski vai citādi izmantojamās zemēs to īpašnieka vai nomnieka pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās miega magones.
(2) Šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa). Sējas kaņepju sējumus ierīko tikai atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās — siltumnīcās vai zem plēves). Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt saskaņā ar šo likumu.
