Piecu gadu laikā piespiedu darbu kā kriminālsodu uz savas ādas izbaudījuši apmēram 16 000 iedzīvotāju, ļaujot valsts maciņā ietaupīt vairāk nekā miljonu latu. Plānots, ka nākotnē šo soda mēru Latvijā izmantos arvien plašāk.
"Piespiedu darbs ir trešais bargākais sods, ko paredz Latvijas likumdošana, taču ne visiem cilvēkiem to var piemērot. Rūpīgi izvērtējam apsūdzēto ģimenes stāvokli, fizisko veselību, atkarības problēmas, kā arī nodarbinātības iemaņas," stāsta Tukuma rajona tiesnese Adrija Kasakovska.
Visbiežāk strādāt liek tiem, kuri transportlīdzekli vadījuši alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. A. Kasakovska gan pieļauj, ka turpmāk pārkāpumu skaitu, par kuriem piemēro piespiedu darbu, vajadzētu paplašināt. "Piemēram, par huligānismu, ja izpostīts kāds mākslas darbs! Sabiedrībai tādā gadījumā tiek nodarīts kaitējums, un kāpēc gan huligānam nepastrādāt tās labā?" vaicā tiesnese.
Arī Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzskata, ka piespiedu darbu turpmāk vajadzētu izmantot aktīvāk. Proti, reibumā pie stūres notverto autovadītāju sodīšana, iemetot aiz restēm, valstij izmaksā dārgi. Lielāks labums būtu, ja šie ļaudis tīrītu sniegu, grābtu lapas un veiktu citus darbus, uzskata E. Zivtiņš.
Visbiežāk nosodītie tiešām veic parastus darbus – sagatavo malku ziemai, liek bruģi, pļauj zāli, remontē skolas, taču jo īpaši pēdējā laikā aktīvi tiek izmantotas notiesāto īpašās iemaņas. Tā, piemēram, kādā datorklasē nosodītais pārslēdzis komunikācijas tīklu. Ludzā par auto vadīšanu reibumā notiesāts vīrietis sametinājis ziedu statīvu, kas rotā pilsētu.
"Šie cilvēki var tikties ar ģimeni, viņi var turpināt strādāt un netiek izolēti no sabiedrības," stāsta Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Neatkarīgā viesojās sociālās aprūpes centra Pļavnieki filiālē, kur nosodītie izremontējuši bērniem domātās istabas. Filiāles vadītāja Vēsma Priedīte stāsta, ka ik dienu centrā strādā divi līdz trīs cilvēki un piecu gadu laikā tādējādi ietaupīti apmēram 50 000 latu.
Uz jautājumu, kā bērnu vecāki reaģē uz faktu, ka viņu atvašu tuvumā strādā krimināli sodīti cilvēki, VPD vadītājs atbild ar smaidu: "Tie dzērājšoferi visbiežāk ir nopietni uzņēmēji, solīdi, tādi kā es, ģērbti uzvalciņā. Viņiem vienkārši gadās." Arī V. Priedīte apliecina, ka bērniem briesmas nedraud. "Es jau nestāvu blakus kā policija! Iepriekš izskaidrojam, kāda ir situācija. Kad cilvēki redz, ka strādā bērnu labā, viņi ļoti cenšas. Bieži vien pat pēc soda izciešanas nāk un piedāvā palīdzību, atbalsta ar materiāliem," saka V. Priedīte.
Jāpiebilst, ka piespiedu darbs nebūt nav mazāk nopietns sods par brīvības atņemšanu. Ja notiesātais pret to izturas vieglprātīgi, viņu var arestēt un ietupināt cietumā. Piecu gadu laikā šādi aiz restēm nokļuvuši teju 1300 cilvēku, kuri piespiedu darbu uztvēra nenopietni.
***
PIESPIEDU DARBU VEIKUŠI
Gads Cilvēku skaits
2005. 1059
2006. 2545
2007. 3159
2008. 3904
2009. 4290
2010. gada 5 mēnešos 1770
Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL