"Lidl" par 55 miljoniem eiro Rīgā būvēs loģistikas centru

© F64

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro, piektdien loģistikas centra būvniecības sākšanas pasākumā informēja Vācijas zemo cenu veikalu tīkla "Lidl" pārstāvji.

Plānots, ka "Lidl" loģistikas centra platība būs 47 000 kvadrātmetru.

Kompānijas pārstāvji norādīja, ka Lietuvā šobrīd ir 39 "Lidl" veikali un arī Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti 10 veikali.

Plānots, ka "Lidl" loģistikas centra platība būs 47 000 kvadrātmetru.

"Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine pasākumā pauda gandarījumu, ka pēc vairākiem plānošanas gadiem "Lidl" ir sagatavojies ienākšanai Latvijā un sākusies loģistikas centra būvniecība, kurā plānots investēt vairāk nekā 55 miljonus eiro.

Viņš arī atzīmēja, ka Lietuvā "Lidl" darbību sāka pirms diviem gadiem, palielinot konkurenci, kā arī samazinot cenas. "Ceram, ka atkārtosim šo veiksmes stāstu Latvijā," teica Rusevs-Peine.

Tāpat viņš norādīja, ka "Lidl" loģistikas centrs būs viens no lielākajiem un modernākajiem, kā arī tehnoloģiski attīstītākajiem loģistikas centriem Latvijā

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") apsveica "Lidl" ar lēmumu ienākt Latvijā un būvniecības darbu sākšanu.

Viņš teica, ka "Lidl" veikalu atvēršana Latvijā būs ieguvums vietējiem ražotājiem, kuriem būs plašākas produkcijas realizācijas iespējas, kā arī Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būs iespēja daudzas pārtikas preces iegādāties par zemākām cenām.

Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute teica, ka vairāk nekā 100 gadus Vācijas un Latvijas tirdzniecība ir bijusi ļoti aktīva, un Vācija ir viens no trīs top Latvijas tirdzniecības partneriem. Taču vācu investīciju piesaistē Latvijā joprojām ir lielas izaugsmes iespējas. ""Lidl", kas ir viens no lielajiem investoriem, ienākšana Latvijā var mainīt šo ainu un pārliecināt citus uzņēmumus nākt un investēt šeit," sacīja Šute.

Viņš teica, ka "Lidl" ir visā Eiropā zināms uzņēmums, lielveikalu ķēde ar 10 000 veikaliem 30 valstīs, un tā ir trešā lielākā mazumtirdzniecības ķēde pasaulē. "Lidl" plānotās investīcijas Latvijā ne tikai palielināšot vācu investīciju klātbūtni šeit, bet arī būs ieguvums Latvijas patērētājiem un darba ņēmējiem, kas turpmāk varēs strādāt šajā uzņēmumā. "Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji no visiem būs Latvijas patērētāji," sacīja Šute.

Šute norādīja, ka Latvijā patlaban ir septiņas lielās tirdzniecības ķēdes ar apmēram 2000 veikaliem, un 60% no Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgus kontrolē divas ķēdes. "Lidl" ienākšana konkurenci nedaudz palielināšot.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Merks", kas ir daļa no "Merko Ehitus" grupas, ir noslēdzis līgumu par "Lidl" loģistikas centra izveidi Ulbrokas ielā Rīgā. Plānots, ka būvdarbi noslēgsies 2020.gada janvārī.

Tāpat vēstīts, ka "Lidl" 2003.gadā sāka gatavoties ienākšanai Baltijas valstu tirgū, tomēr vēlāk no šiem plāniem atteicās un pārdeva visus aptuveni 50 veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus. Lēmumu "Lidl" pārstāvji pamatoja ar Baltijas valstu pārāk mazo tirgu. Pārdodot īpašumus, triju gadu laikā - no 2006. līdz 2008.gadam - "Lidl Latvija" peļņa sasniedza kopumā 7,2 miljonus latu (10,24 miljonus eiro), liecina "Firmas.lv" informācija.

Daļu no "Lidl" īpašumiem Latvijā pārpirka igauņu veikalu tīkls "A-Selver", taču šis tirgotājs bija spiests pamest Latvijas tirgu ekonomiskās krīzes iespaidā.

Savukārt 2017.gada vasarā kļuva zināms, ka "Lidl" atjaunojis plānus Latvijas tirgus apgūšanai.

"Lidl Latvija", kuras nosaukums līdz šā gada martam bija SIA "MMS Property Solutions", reģistrēta 2016.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20,5 miljoni eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir "CE-Beteiligungs-GmbH", kam pieder arī "Lidl Lietuva".

Latvijā

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais