Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Konservatīvo ideju pretinieki nostiprina pozīcijas

© Annija Meikšāne/ F64 Photo Agency

Par spīti acīm redzamām simpātijām starp dažām 13. Saeimā ievēlētajām partijām, to līderi noliedz, ka jaunās valdības veidošanas gaitā tiek veidoti partiju bloki. Vienlaikus kļūst skaidrs, ka Jaunās Konservatīvās partijas iecere ārpus valdības laivas atstāt Zaļo un zemnieku savienību tai pašai var draudēt ar nokļūšanu opozīcijā.

Jau īsi pirms vēlēšanām Saeimas kuluāros izskanēja prognozes, ka ideoloģiski vistuvāk stāvošās Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība (JV) varētu izveidot bloku ar 21 mandātu un šāda konsolidēta spēka vēlmes pārējie nevarētu ignorēt.

Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts jau iepriekš apliecinājis, ka Saeimā ievēlēto partiju vidū viņa vadītajai organizācijai un JV ir vismazākās domstarpības programmatiskos jautājumos.

Ņemot vērā, ka Attīstībai/Par! pateikusi skaidru nē Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam modelim, trešdien abas partijas tikās, lai izstrādātu savu vīziju par jaunās valdības paveicamajiem darbiem un ar tādu šodien un rīt dotos pie Valsts prezidenta.

Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts jau iepriekš apliecinājis, ka Saeimā ievēlēto partiju vidū viņa vadītajai organizācijai un JV ir vismazākās domstarpības programmatiskos jautājumos. Tas atkārtoti tika apliecināts arī trešdienas tikšanās laikā.

JV līderis Arvils Ašeradens pēc tikšanās apliecināja, ka tā bijusi visproduktīvākā no līdz šim notikušajām sarunām. Politisko spēku līderi arī uzskata, ka viņu tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās. Tomēr savstarpējā koķetēšana nenozīmējot, ka briest divu partiju bloks. «Nē, mēs nekādus blokus neveidojam,» pēc tikšanās ar Nacionālo apvienību Neatkarīgajai pauda Attīstībai/Par! sarunu grupas vadītājs Juris Pūce.

Tiesa, abas partijas ir vienisprātis, ka jaunajā valdībā jāiekļauj visas sešas sevi par latviskām dēvējošās partijas, opozīcijā atstājot vien Saskaņu. Šādu pārliecību pēc tikšanās ar Attīstībai/Par! pauda arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Viņš uzskata, ka tik ļoti sadrumstalotā Saeimā, atstājot kādu no latviskajām partijām opozīcijā, parādās risks, ka valdības un Saeimas darbu nelabvēlīgi var ietekmēt par prokremlisku nereti dēvētā Saskaņa.

Līdz ar to skaidru pozīciju par nākamās valdības sastāvu paudušas jau trīs no sešām latviskajām partijām. Artusa Kaimiņa dibinātā KPV LV pagaidām nav atklājusi savu redzējumu, vien skandē, ka tā nevilks «sarkanās līnijas», līdzīga attieksme ir arī Zaļo un zemnieku savienībai, kas saka, ka ir gatava runāt ar visām latviskajām partijām. Līdz ar to vienīgā organizācija, kas starp latvisko sešnieku iedzinusi ķīli, ir Jaunā Konservatīvā partija. Tā neatkāpjas no paustā, ka, līdz ar Zaļo un zemnieku savienības iekļaušanu koalīcijā, tā strādās opozīcijā un būšot vēl nepieredzēti aktīvi opozicionāri. Teorētiski šāds koalīcijas modelis ir dzīvotspējīgs, jo latvisko partiju koalīcijai bez Jaunās Konservatīvās partijas būtu 61 mandāts.

Trešdien Attīstībai/Par! tikās arī ar Jauno Konservatīvo partiju. Pēc tikšanās J. Pūce sacīja, ka abi politiskie spēki ir līdzīgos uzskatos attiecībā uz fāzi, kurā ir sarunas par valdības izveidi, un to, kas būtu jādara. Proti, ir jāstrādā pie kopīgas valdības darbu programmas un prioritātēm. Organizācijām esot diezgan daudz kopīgā, bet ir arī jautājumi, kur nepieciešamas padziļinātas diskusijas, tāpēc tikšot meklēts formāts, kurā konsultācijas turpināt. Konservatīvajiem un J. Pūces pārstāvētajam spēkam gan esot atšķirīga pieeja, jo konservatīvie mudinājuši šo sarunu uzticēt ekspertiem par katru nozari, cilvēkiem, kuriem būtu jāpilda konkrēta programma.

Pēc tikšanās konservatīvo līderis Jānis Bordāns neslēpa vieglu nepatiku, ka šodien Attīstībai/Par! tiksies ar Zaļo un zemnieku savienību. Šai replikai J. Pūce atbildēja ar atgādinājumu, ka vēlēšanu rezultāti liek sastrādāties partijām ar dažādām ideoloģijām. Piemēram, viņa pārstāvētais spēks un Nacionālā apvienība, ar kuru atsevišķos jautājumos ir ideoloģiskas atšķirības, bet tieši tāpēc, veidojot valdību, ir svarīgi tās izrunāt un gūt skaidrību, kā partneri plāno rīkoties un vai ir iespējams kompromiss.

Saskaņa partiju sarunās noskatās no malas un atgādina, ka tieši tā guvusi lielāko mandātu skaitu, tādēļ saskaņā ar demokrātijas principiem valdības veidošana prezidentam būtu jāuztic Saskaņas kandidātam premjerministra amatam Vjačeslavam Dombrovskim. Savukārt šo pašu lozungu skandējošā KPV LV, kas vēlēšanās bija populārākā starp latviskajiem politiskajiem spēkiem, nākamās nedēļas sākumā potenciālos partnerus sola iepazīstināt ar savu redzējumu par jaunajai valdībai darāmajiem darbiem, kas varētu būt pamatā valdības deklarācijai. Attiecīgais piedāvājums taps, ņemot vērā arī kopīgos uzskatus, kas apkopoti tikšanās laikā ar partijām.