Absolūti lielākā daļa jeb 78 procenti nabadzīgo cilvēku Eiropā uzskata, ka Eiropas Savienības politika nepietiekami ataino iedzīvotāju ieteikumus nabadzības izskaušanai, secināts pētījumā par Eiropas sanāksmju ietekmi uz sociālās politikas veidošanu.
Lai gan Eiropas Savienība (ES) nupat kā vienojusies izstrādāt desmitgades plānu nabadzības izskaušanai un tas uzskatāms par lielu sasniegumu, Briselē, Beļģijā, notikušās devītās nabadzībā dzīvojošo cilvēku sanāksmes dalībnieki joprojām ir visai skeptiski par reāliem rezultātiem. "Mums bija arī Lisabonas stratēģija, un tajā arī bija mērķis – līdz 2010. gadam izskaust nabadzību Eiropā vispār kā tādu!" par pārāk vispārīgiem un reāli neīstenojamiem plāniem sarunā ar Neatkarīgo atgādina krīzes centra Skalbes pārstāve Elīna Ālere.
Cerība, ka mainīsies
Anita Indriksone, izaudzinājusi trīs savus bērnus, tagad ir aizbildne četriem bērniem. Viņa pavisam tieši izjūt, ko nozīmē valsts sociālās politikas izmaiņas – pēc uzturlīdzekļu un citu pabalstu samazināšanas ģimenes ienākumi samazinājušies par 135 latiem, kas ir ļoti, ļoti liela nauda ģimenei. "Bērni jāskolo, jāatbalsta viņu intereses, lai augtu gudri, tam visam pietrūkst naudas," atzīst Anita, "bet, ja atklāti, tad naudas jau nepietiek arī ēšanai... Kaut kā velkam. Labi draugi palīdz, kad varam, atdodam." Anita var teikt tikai to labāko par vietējo pašvaldību, kas vienmēr viņas ģimeni ir atbalstījusi. Ja nebūtu pašvaldības atbalsta, bail pat iedomāties, vai nebūtu jādzīvo uz ielas.
Viņa šogad pirmoreiz piedalījusies sanāksmē, kurā tiek uzklausīti dažādu Eiropas cilvēku viedokļi, kā cīnīties ar nabadzību. Pagaidām gan daudzbērnu mammai ir grūti pateikt, kas tieši būtu jāmaina, bet ir skaidrs viens: Eiropas deklarētais princips, ka krīzes situācijā nedrīkst samazināt atbalstu trūcīgākajiem, Latvijā netiek ievērots. "To es pirmam kārtām varu teikt par ģimenēm, kuras audzina vairākus bērnus," uzsver Anita. Viņa dzīvo ar cerību, ka kaut kas mainīsies.
Kur sociālās direktīvas?
Latvijas pārstāves kārtējo reizi aktualizē jautājumu – kāpēc Eiropa nosaka standartus un direktīvas lopu labturībai, bet ne cilvēku aizsardzībai? Elīna Ālere saka: direktīvas ir visās jomās, tikai ne sociālajā, tāpēc ir ļoti būtiski runāt par adekvātiem ienākumiem ģimenēm, un tie būtu jānosaka konkrēti, nevis vispārīgi, piemēram, "cilvēka cienīgi". Tam piekrīt Lāsma Kronberga no organizācijas Veclaicenes avotiņš: "Ja man kā zemniekam pasaka konkrēti, no kuras puses slaukt govi, tad kāpēc nepasaka, ka bērnam dienā ir jāpaēd un mājās jābūt siltumam? Diemžēl te (Briselē – aut.) nedzirdējām neko par nodarbinātības veicināšanu – bet tas ir galvenais. Pabalsti ilgtermiņā neglābs cilvēkus no trūkuma." Eiropas plāns nabadzības izskaušanai būs dzīvotspējīgs, ja ES pieprasīs to īstenot arī Latvijai – ar konkrētiem mērķiem, konkrētiem rādītājiem, piebilst E. Ālere.
Ne visi tic
ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors atzina, ka ES līderi nupat ir spēruši vēsturisku soli, vienojoties par mērķi, lai nākamo desmit gadu laikā nabadzīgo cilvēku skaits Eiropā samazinātos vismaz par 20 miljoniem. "Eiropa ir patiesi apņēmusies gūt acīm redzamus rezultātus," sacīja L. Andors. Pēc viņa domām, 2010., kas ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību, ir palīdzējis izveidot politisku impulsu. "Mūsu mērķis ir apvienot to, kas labi darbojas, ar novatoriskām pieejām, un Eiropas Komisija atbalsta dalībvalstu centienus atrisināt nabadzības problēmas," turpināja komisārs. Dalībvalstīm būs jāizvirza savi nacionālie mērķi.
Neraugoties uz optimistisko uzstādījumu, nabadzību piedzīvojušo cilvēku, proti, sanāksmes delegātu, viedoklis nav sevišķi pozitīvs. "Cilvēki neredz, ka kaut kas vispār mainās, jā, atbrauc un izrunā savas problēmas, bet vai kāds ieklausās?" sacīja kāda no sanāksmes pārstāvēm. To daļēji apstiprina arī pētījums par šo sanāksmju ietekmi uz politikas veidošanu, ko veikusi Antverpenes universitāte. Ja 55% politikas veidotāju atzīst: notikušās diskusijas un ieteikumi ir īstenoti politikā, tad 78% nabadzīgo cilvēku, kuri aptaujāti, uzskata, ka ES politika pietiekami neataino viņu ieteikumus.
Tāpat cilvēki sacīja: EK lepojas, ka vienojusies izstrādāt desmit gadu plānu nabadzības novēršanai, taču "jau desmit gadu pagājuši šādās sanāksmēs, kur tad ir šāds plāns, nabadzība nav tikai krīzes izraisīta". Daudzi delegāti ir kritiski noskaņoti pret "pārāk vispārīgām runām", un tāpēc plakātus pat rotāja sauklis: No more bla – bla (nē – tukšām runām).