Pazudušas mantas vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā: teltis, zābaki, formastērpi vai to daļas. Šādu ainu atklāja pērn veikta inventarizācija Jaunsardzes un informācijas centra vienībās. Saistībā ar notikušo policijā bija uzsākti arī divi kriminālprocesi, par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pirms pusotra gada Jaunsardzes un informācijas centram mainījās vadība. Viens no iemesliem, kādēļ līgumu ar iepriekšējo vadītāju Druvi Kleinu nepagarināja, bija juceklis mantu aprites sistēmā. Stājoties amatā jaunajam vadītājam Aivim Mirbaham, padotie bija apliecinājuši, ka pazudušu mantu nav. Bet rudenī inventarizācija parādīja citu ainu. Kurzemes novadā, kā arī paša centra noliktavā atklāja bija pamatīgs mantu iztrūkums.
Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs raidījumam “de facto” saka: “Vietās, kur bija iztrūkums, sekoja dienesta izmeklēšana, kas nāca klajā ar trim lieliem atzinumiem, kā radies šis iztrūkums: pirmkārt, negodprātīga darbinieku attieksme, otrais - materiāltehnisko līdzekļu aprite nesaskanēja ar attaisnojuma dokumentu apriti, treškārt - materiāltehnisko līdzekļu aprites kultūra ļoti zemā līmenī.
“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka pazuduši desmitiem formastērpu sastāvdaļu - bikses, jakas, tostarp siltās, krekli, formas zābaki, arī dažādi armijas naži, kur viena eksemplāra cena tuvojas simt eiro, vairākas teltis, Latvijas karogi un citas lietas.
“Mēs vērtējām šo situāciju tajā brīdī, un vienojāmies, ka Jaunsardze veic pastiprinātu mantu apzināšanu un attiecīgi mēs neuzsākām revīziju inventarizāciju ministrijas līmeņa, jo tas nozīmētu, ka mums būtu faktiski jāparalizē visa jaunsardzes uz trīs mēnešiem,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Vairāku mēnešu garumā bija centieni atrast daļu no pazudušā. Kaut ko no Jaunsardzes centra īpašuma atrada noliktavās un pie darbiniekiem, taču galu galā tomēr fiksēts iztrūkums 56 571 eiro apmērā. Kur īsti šīs mantas palikušas - neviens neņemas viennozīmīgi apgalvot.
Pēc notikušā Jaunsardzes un informācijas centrs atlaida četrus cilvēkus
Uz jautājumu, vai mantas ir noklīdušas, vai pastāv arī iespēja, ka kaut kas pārdots tirgū, Jaunsardzes vadītājs Mirbahs atbild: “Ja godīgi, šis ir jautājums, uz kuru es nevaru atbildēt. Un tāpēc es arī gaidu tiesvedību, lai šo jautājumu noskaidrotu. Pašreiz man ir ļoti grūti pieņemt domu, ka šī manta varētu būt tikusi pārdota. Es ceru, ka tā nav. Ka tā manta ir vienkārši dokumentu aprites kārtā vai - nepareizās dokumentu aprites kārtā, pazudusi. To rādīs tiesvedība un kriminālprocesi.”
Pēc notikušā Jaunsardzes un informācijas centrs atlaida četrus cilvēkus. Par divu darbinieku rīcību Valsts policija uzsāka kriminālprocesus. Viens no tiem gan izbeigts, jo, iesaistoties policijai, mantas atgūtas. Otrā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.
Vēl ar vienu apgādes speciālistu uzsākta tiesvedība par zaudējumu atlīdzināšanu vairāk nekā 16 tūkstoš eiro apmērā. Viņš iesniedzis pretprasību un lūdz atjaunot darbā. “Mantas tika izdalītas jaunsargiem pa tiešo, arī nemaz man neredzot, bet pēc tam padota ziņa, ka tur ir mantas. Apzinot instruktoru - jā, ir [mantas], pēc tam aizbraucot noskaidrot reālo skaitu, skaits arī atšķiras,” atklāj bijušais Jaunsardzes darbinieks, kurš strādāja ar apgādes jautājumiem. Viņš savu identitāti nevēlējās atklāt.
Esošais 1.novada nodaļas vadītājs Andris Spricis norāda, ka šajā amatā apstiprināts pēc iztrūkuma atklāšanas un ir atbildīgs tikai par seku novēršanu. “Mans jautājums bija tāds - ko darīt, lai tas neatkārtotos,” saka Spricis.
Iepriekš jaunsargu vienības Kurzemē vadīja Dainis Karols - ZZS biedrs un tagadējais Talsu mērs. Viņš Jaunsardzi atstāja pēc pašvaldību vēlēšanām pērn jūnijā. Karols vēl pērn bija arī aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) padomnieks jaunsardzes jautājumos. Viņš savu kā vadītāja atbildību nesaskata. Un uzsver, ka apgādes speciālists nebija viņa, bet gan centra padotais.
Bijušais Jaunsardzes 1.novada nodaļas vadītājs Dainis Karols, Talsu novada domes priekšsēdētājs (ZZS) saka: “Es katrā ziņā noliedzu jebkuras spekulācijas un kaut kādas vainas meklēšanu, ka tur instruktori vai inventarizācijas netika veiktas, jo iestādes vadītājs nav katru reizi sastādījis komisijas. Tur nav stāsta.”
Savukārt jau minētais atlaistais apgādes speciālists norāda uz to, ka mantu bijis ārkārtīgi daudz un pēdējos gados to kļuvis aizvien vairāk. Bet uzskaite bija jāveic viņam vienam un daudz ko viņš vienkārši neesot paspējis izdarīt. Jaunsardzes centra vadītājs atzīst, ka šogad visa mantu izsniegšanas kārtība un arī norakstīšana, ir būtiski mainīta. Bet noliktavās strādā vairāk cilvēku.
Aizsardzības ministrija plāno pārmaiņas, lai ne formas, ne pārējais inventārs neaizklīstu nezināmos ceļos - ne jaunsargiem, ne zemessargiem. “Mēs pašlaik ejam uz kopēju visas nodrošinājuma sistēmas digitalizāciju, noliktavas saimniecības sakārtošanu atbilstoši, lai mēs varētu izsekot, kā manta kustās, bet tas nav īss process. Tie ir trīs līdz pieci gadi,” saka Jānis Garisons.
Jāpiebilst, ka pērnā gada nogalē Jaunsardzes un informācijas centrs veicis vienu no lielākajiem iepirkumiem - par gandrīz miljonu eiro (782 769 eiro) nopirktas īpaša materiāla lietus jakas. Tās piegādātas šovasar.
Pēdējos piecos gados Jaunsardzes finansējums ir izaudzis no diviem miljoniem eiro līdz gandrīz sešiem miljoniem.
