Pret Latvijā dislocētajiem Kanādas bruņotajiem spēkiem bijuši mēģinājumi vērst dezinformāciuu, atklāja Kanādas Sauszemes spēku komandieris, ģenerālleitnants Žans Marks Lantjērs.
Viņš apliecināja, ka ir novēroti dezinformācijas un viltus ziņu elementi, un esot tikai viena lieta, kas šādos gadījumos būtu jādara, - nekavējoties jāpiedāvā konkrēti fakti.
Līdz šim, domāju, esam bijuši veiksmīgi ātrā faktu un patiesības piedāvāšanā iepretim dezinformācijai.
"Ja ir kādas apsūdzības, mēs cenšamies tās novērst un izmeklēt šos gadījumus, vienlaikus pašiem esot atklātiem un respektējot karavīru privātumu. Mēs cenšamies nodrošināt, lai dezinformācija neradītu nepatiesu naratīvu, kas novērstu karavīru uzmanību no viņu profesionālās darbības," uzsvēra Lantjērs.
Komandieris skaidroja, ka novērojams daudz "troļļošanas", tomēr uz visu neesot vērts atbildēt. "Līdz šim, domāju, esam bijuši veiksmīgi ātrā faktu un patiesības piedāvāšanā iepretim dezinformācijai. Latvijas palīdzība arī ir ļoti būtiska. Kad persona dzird viltus ziņu stāstu, ir jāuzdod jautājumi un jānoskaidro fakti, nevis ar šo stāstu jādalās tālāk. Ir jāmeklē fakti, jo ir kritiski svarīgi tos zināt. Tagad ir tendence aktīvi dalīties ar informāciju bez faktu pārbaudes, un tas ir tas, no kā mēs cenšamies izvairīties," norādīja Kanādas militārpersona.
Taujāts, vai dezinformācija par Kanādas karavīriem un armiju nāk no Krievijas, Lantjērs uzsvēra, ka par to nevar būt drošs.
Vaicāts, vai karavīri ir informēti, ka pret viņiem var tikt vērsta dezinformācija, un zina, kā rīkoties, komandieris apstiprināja, ka viņi ir informēti un ir instruēti par informācijas drošību. Karavīriem ir norādīts būt uzmanīgiem it visā, ko tie dara, piemēram, nenokļūt situācijās, kuras var darīt negodu viņu profesionālajai darbībai.
Taujāts, vai dezinformācija par Kanādas karavīriem un armiju nāk no Krievijas, Lantjērs uzsvēra, ka par to nevar būt drošs, jo dezinformācijas avotu var viegli maskēt. "Pieņemu, ka ir liela iespējamība, ka dezinformācija nāk no Krievijas, taču nevaru to apgalvot," piebilda ģenerālleitnants.
Lantjērs sacīja, ka hibrīdās spējas un militārās spējas noteikti nedrīkst nodalīt. "Bez militārā spēka ir jāsaprot arī tas, kā darbojas informācijas operācijas, neatkarīgi no tā, vai ar to domājam darbības publiskā vidē, kibervidē vai darbību traucējumu radīšanu radiosistēmās, datorsistēmās vai globālās pozicionēšanas sistēmās. Pietiek izsist no ierindas vienu no šiem aspektiem, lai rastos problēmas," teica komandieris.
Viņš skaidroja, - ja par rīcībnespējīgu tiek padarītas komunikāciju sistēmas, tad armijas rīcībā var būt pati jaudīgākā ieroču sistēma, taču, ja tā nezina, uz kuru pusi vērst savu uguni, tad tā ir bezjēdzīga. Pēc viņa domām, būtiski ir spēt ne tikai aizsargāties hibrīdajā vidē, bet arī atrast pretinieka vājās puses, kā arī spēt atbildēt uz dezinformāciju. "Būtībā viss, gan pozicionēšanas sistēmas, gan komunikācijas, atrodas kosmosā. Tādēļ jādomā, kā to aizsargāt, kā to izmantot un kā nepieļaut pretinieka piekļuvi šīm sistēmām. Tas viss ir daļa no militāro spēju plašā spektra, ko nepieciešams apzināt un uzturēt," uzsvēra Lantjērs.
