Kaut arī Aizsardzības ministrija (AM) vēlas palielināt savu nākamā gada budžetu par apmēram 20 miljoniem latu, tas nenozīmē, ka militārām vajadzībām tērēs vairāk. Līdzekļi nepieciešami, lai norēķinātos par valsts vietējām un starptautiskajām saistībām. "Esam saņēmuši signālus, ka [saistības] jāpilda," saka aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis.
Atlikt nav iespējams
Arī Nacionālās drošības padome (NDP) iepriekšējā sēdē tika informēta par AM vajadzībām, un, kā atzīst A. Rikveilis, nevar noliegt, ka NDP vēlreiz nenāks kopā, lai spriestu par budžetu. "Faktiski budžets arī nākamgad paliks esošajā apmērā, jo papildu nauda vajadzīga valsts saistību izpildei ārvalstu vai vietējiem piegādātājiem," konstatē A. Rikveilis. Nākamajā gadā AM un bruņoto spēku ilgtermiņa līgumu apmaksai nepieciešams tērēt par gandrīz 20 miljoniem latu vairāk nekā šogad. "Līgumu izpildi esam atlikuši divus gadus, bet ilgāk vairs nevar," pamato A. Rikveilis. Viņš informē, ka, piemēram, vienošanās ar Rīgas kuģu būvētavu paredz nākamajos divos gados samazināt līguma summas. Arī ar Nīderlandi līdz šim bija panākta vienošanās par maksājumu atlikšanu un divu no šīs valsts piegādāto militāro kuģu pārdošanu, tiklīdz tiks atrasts pircējs. Viens no kuģiem vēl līdz Latvijas bruņotajiem spēkiem nav nonācis.
Vairs nav ko griezt
"Visu, ko esam varējuši, esam samazinājuši. Korekcijas iespējamas niecīgā variantā," atzīst A. Rikveilis un norāda, ka, iespējams, varētu samazināt iepirkumus bruņoto spēku vajadzībām, lai gan jau sāktas tukšot valsts aizsardzības rezerves. Tās tik un tā būs jāpapildina, tāpēc vajadzēs atrast naudu arī šīm vajadzībām. Iespēju robežās ekonomē arī uz citu funkciju izpildi, piemēram, palielināts laika limits glābšanas darbiem, taču šāda ekonomija nespēj nodrošināt visus vajadzīgos līdzekļus valsts saistību izpildei. Lai nodrošinātu šo maksājumu izpildi, AM prasa nākamā gada aizsardzības budžetu palielināt 1,3 procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik tas ir 1,13 procenti. "Finansējums bruņotajiem spēkiem pēc būtības robežojas ar tādu, kas Latvijas valstij nav veselīgs," rezumē A. Rikveilis.
Karavīriem sola piemaksu
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) jau informējis, ka nākamā gada prioritātes Latvijas aizsardzības politikā būs dalība starptautiskajās operācijās, NATO investīcijas Lielvārdes lidlauka celtniecībā un karavīru apmācības kopā ar sabiedrotajiem. Tomēr, kā ziņo aģentūra BNS, AM plāno atjaunot speciālo piemaksu karavīriem par darbu paaugstināta riska apstākļos. Šīs piemaksas 2009. gadā tika samazinātas par 20 procentiem. Tas nozīmē, ka šogad papildus nepieciešami 68 250 latu, kurus AM solījusi nodrošināt esošā budžeta ietvaros. Par šo noteikumu projektu šodien lems valdība. AM pamato, ka tādējādi jāstimulē pildīt nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālistu, sapieru (atmīnētāju, mīnētāju un spridzinātāju), ūdenslīdēju, jūras kuģa glābšanas komandas karavīru, Militārās policijas karavīru (amatpersonu apsargu), kā arī speciālo uzdevumu vienības karavīru amatus.
***
UZZIŅAI
Valstu militārie izdevumi 2009. gadā (miljardos ASV dolāru)
ASV 661
Ķīna 100
Francija 64
Lielbritānija 58
Krievija 53
Japāna 52
Vācija 46
Saūda Arābija 41
Indija 36
Itālija 36
Avots: Stokholmas Starptautiskā miera problēmu pētījumu institūts
Budžets 2009. gadā (miljonos latu):
Aizsardzības ministrija 161,5
Nacionālie bruņotie spēki 119,9
Plānotais budžets 2010. gadā (miljonos latu):
Aizsardzības ministrija 134,3
Nacionālie bruņotie spēki 98,2
Avots: LR Aizsardzības ministrija