Līdz ar tiesībām iepazīties ar daļu no krimināllietām, iepriekš brīdinātiem žurnālistiem paredzēts kriminālsods par nepublicējamu materiālu izplatīšanu, paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā.
Saeima septembrī galīgajā lasījumā pieņēma saistītos likuma grozījumus, kas piešķir tiesības žurnālistiem iepazīties ar daļu no materiāliem uz personu nereabilitējoša pamata pabeigtajās krimināllietās.
Šodien pieņemtie saistītie grozījumi Krimināllikumā nosaka kriminālatbildību iepriekš par kriminālatbildību brīdinātām personām saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu. Par to paredzēts sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Kā ziņots, septembrī pieņemtajos grozījumos nostiprinātās tiesības iepazīties ar daļu krimināllietu materiālu attieksies uz žurnālistiem likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē.
Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varēs vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Piekļuvi krimināllietas materiāliem atteiks, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana būs iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu. Tāpat piekļuvi atteiks, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē, kā arī vairākos citos likumā paredzētajos gadījumos.
Attiecīgai tiesu sistēmas vai tiesībsargājošās iestādes amatpersonai atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu.
Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.