Saeimas vēlēšanās nobalsojusi vairāk nekā puse ieslodzīto

© F

Oficiālie Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) dati liecina, ka 13. Saeimas vēlēšanās Latvijas ieslodzījuma vietās pie vēlēšanu urnām devusies 1531 persona, kas veido 62% no tur esošajiem balsstiesīgajiem. Skaitliski lielākā vēlētāju aktivitāte šogad bija novērojama ieslodzījuma vietās Rīgā, Daugavpilī un Valmierā.

Skaitliski lielākā vēlētāju aktivitāte šogad bija novērojama ieslodzījuma vietās Rīgā, Daugavpilī un Valmierā.

Rīgas Centrālcietumā nobalsojuši 369 ieslodzītie, Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī nobalsojuši 328 ieslodzītie un Valmieras cietumā nobalsojuši 167 ieslodzītie. Kopumā ieslodzījuma vietās esošo vēlētāju aktivitāte nav būtiski mainījusies un vērtējama kā augsta. Savukārt procentuāli ieslodzīto skaitam lielākā vēlētāju aktivitāte šoreiz bija novērojama Iļģuciema cietumā Rīgā, kur nobalsoja 118 no 138 ieslodzījumā mītošajām sievietēm un Olaines cietumā, kur nobalsoja 137 no 168 ieslodzītajiem.

Pašreiz Latvijas ieslodzījuma vietās ir izvietotas apmēram 3500 ieslodzītās personas, no kurām tiesības piedalīties vēlēšanās ir 2455. Eiropas tiesu prakse apliecina, ka aizliegums vēlēt ieslodzītajiem ir nesamērīgs cilvēktiesību ierobežojums un nesaskan ar mūsdienīgas, tiesiskas cietumu sistēmas principiem. Latvijā Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties gan tie vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, gan tie, kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Ieslodzīto tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās tiek nodrošinātas arī Igaunijas un Lietuvas ieslodzījuma vietās.

Latvijā

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais