Saeimas komisija atbalsta Kalnmeiera virzīšanu ģenerālprokurora amatam

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Ērika Kalnmeiera virzīšanu apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.

Aizklātā balsojumā par viņu balsoja septiņi deputāti, bet trīs deputāti balsoja pret vai atturējās.

Saeima par Kalnmeiera iecelšanu amatā varētu lemt jau nākamajā sēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs komisijas sēdē sacīja, ka Kalnmeiers ir zinošs profesionālis, "kurš no ierindnieka ir ticis līdz ģenerālim". Bičkovičs norādīja, ka Kalnmeiera redzējums un zināšanas paaugstinās prokuroru prestižu.

Kalnmeiers sēdē deputātiem atklāja, ka no prokuroru vidus ģenerālprokurora amatam ticis uzrunāts arī ģenerālprokurora vietas izpildītājs Arvīds Kalniņš, taču viņš no iespējas kandidēt atteicies. Atbildot uz deputātes Solvitas Āboltiņas (JL) jautājumu, vai bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim varētu tikt piedāvāts kāds amats prokuratūrā, Kalnmeiers norādīja, ka šis jautājums ir pārrunāts ar pašu Maizīti un būs atkarīgs arī no Maizīša vēlmes un iespējām, taču pagaidām neesot brīva pat rajona virsprokurora vieta.

Kalnmeiers uzsvēra, ka neplāno prokuratūrā veikt straujas reformas.

Galīgais lēmums par prokurora Kalnmeiera apstiprināšanu jaunajā amatā jāpieņem Saeimai.

LETA jau ziņoja, ka Kalnmeieru ģenerālprokurora amatam izvirzīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kuram šāds pienākums ir saskaņā ar likumu.

Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs iepriekš skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā.

Viens no izvēles argumentiem bijusi nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, un Kalnmeiers, Bičkoviča ieskatā, pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai.

Kalnmeiers esot cienīts profesionālis prokuratūras un citu ar tiesu sistēmu saistītu darbinieku vidū, juridisko profesiju pārstāvji viņu cienot kā profesionāli. Viņš ir viens no cilvēkiem, kas gatavs iesaistīties, lai paceltu kopējo prokuratūras līmeni, uzskata AT vadītājs.

Bičkovičs nevar apgalvot, ka Kalnmeiers ir "eņģelis" un "bez jebkādiem trūkumiem", taču AT priekšsēdētājs neredz iemeslu, kāpēc viņu nevarētu apstiprināt šajā matā.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) steidzamības kārtā veicis pārbaudi par Kalnmeiera atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām, un 21.jūnijā viņam ir izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

Ģenerālprokurors ir viens no likumā par valsts noslēpumu minētajiem amatiem, kura ieņemšanai ir nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

Kalnmeiers dzimis 1960.gadā, un 1987.gadā viņš absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004.gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis 1987.gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993.gadam viņš strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam.

Vēlāk Kalnmeiers vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. Ģenerālprokurora amata kandidāts žurnālistiem sacīja, ka viņš praktizējis advokāta Guntara Antoma advokātu birojā, bet personīgu iemeslu dēļ 2000.gadā atgriezies darbā Ģenerālprokuratūrā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1996.gadā Kalnmeiers bijis viens no advokātiem bijušajam Ivana Haritonova lietas kuratoram, prokuroram Armandam Stumbergam, kuram tolaik bija uzrādīta apsūdzība par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt 2000.gadā Kalnmeiers bijis advokāts tiesnesim Andrim Grudulim, kurš bija apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

2000.gada 28.novembrī Kalnmeiers uz pieciem gadiem tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gada 28.novembrī viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka 2001.gadā Kalnmeiers uzturējis apsūdzību, kad AT Senātā tika skatīts kasācijas protests pedofilijā apsūdzētā Igora Verbicka lietā.

Masu mediju slejās Kalnmeiera vārds līdz šim parādījies reti - pārsvarā vērtējot jaunumus jurisprudencē un tiesībsargājošo iestāžu darbā. Tomēr, aktualizējoties jautājumam par ģenerālprokurora amata kandidātiem, laikraksts "Diena" Kalnmeieru minēja kā vienu no diviem reālākajiem amata pretendentiem, "pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs". Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" ir atzīmējis, ka Kalnmeiers esot viens no plašas prokuroru grupas, kuri strādājuši un līdz ar to esot uzskatāmi par apsūdzības līdzautoriem krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesā tiek tiesāti Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā prokurora Kalnmeiera 2009.gada valsts amatpersonas deklarācija, Kalnmeieram pieder dzīvoklis Ugāles pagastā.

2008.gada deklarācijā kopīpašumā ar sievu Baibu Kalnmeieri deklarēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēku Jūrmalā, kā arī dzīvoklis Rīgā. 2009.gada deklarācijā viņš piebildis, ka šis nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā vairs netiek deklarēts, jo deklarācijas iesniedzējs Zemesgrāmatā nav reģistrēts kā īpašnieks. Minētais īpašums ir laulāto kopīpašums.

Kalnmeiera īpašumā ir 0,10 privatizācijas sertifikāti, kas noguldīti AS "Latvijas Krājbanka".

Viņa īpašumā ir 2000.gadā ražota vieglā pasažieru automašīna "Mazda Premacy" un 1997.gadā ražota vieglā pasažieru automašīna "VAZ-2121".

2009.gadā prokuratūra viņam algā samaksājusi 24 410 latus, Latvijas Policijas akadēmijas maksātā alga bijusi 101 lats, VAS "Tiesu namu aģentūra" Kalnmeieram samaksājusi 635 latu honorāru, bet nodibinājuma "Latvijas Tiesnešu mācību centrs" maksātais honorārs bijis 613 lati.

AS "Swedbank" viņš uzkrājis 13 174 eiro (9258 latus) un 32 eiro (22 latus), 4058 latus, savukārt "SEB Dzīvības apdrošināšana" viņš uzkrājis 7000 eiro (4919 latus).

Kā ziņots, Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja.

11.maijā beidzās Maizīša ģenerālprokurora pilnvaras. Par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju Bičkovičs iecēla Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru Arvīdu Kalniņu.